Sākot savu atmiņu izklāstu, atzīmēšu, ka manā rīcībā nav ne oficiālu dokumentu (nezinu, vai tādi vispār ir saglabājušies), ne personisku piezīmju par Krimināllikuma tapšanas gaitu. Atmiņas par Krimināllikuma projekta izstrādes darba grupas darbu laika gaitā ir pabalējušas, tādēļ aprakstīšu tikai tos faktus, kuri saglabājušies atmiņā, kā arī tos, kuri likuma izstrādes laikā un vēlāk fiksēti atsevišķās Krimināllikuma projekta izstrādes darba grupas vadītāja Aivara Niedres, dalībnieku, manās un arī citās publikācijās.

Noteikti jāatzīmē, ka Krimināllikuma projekta izstrādes gaitu līdz tā iesniegšanai Saeimā vispilnīgāk, zinošāk un no aculiecinieka perspektīvas savulaik ir atspoguļojusi darba grupas locekle, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes krimināltiesību lektore Agra Reigase publikācijā "Par Latvijas Republikas Krimināllikuma tapšanu".¹

Pa kuru ceļu iet – atjaunot vai radīt jaunu regulējumu?

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas joprojām spēkā bija 1961. gada 6. janvāra Latvijas PSR kriminālkodekss. Saprotams, ka esošajā redakcijā visā pilnībā palikt spēkā tas nevarēja. Apspriesti tika divi viedokļi: vai nu atjaunot Latvijas 1933. gada Sodu likumu, kā tas notika ar Civillikumu, vai izstrādāt jaunu kriminālkodeksu. Viedoklis par Latvijas 1933. gada Sodu likuma atjaunošanu atbalstu neguva. Veidot pilnīgi jauna satura krimināllikumu bija visai sarežģīti, jo tajā brīdī nebija kaut cik vērā ņemama priekšstata, kā to vispār paveikt. Tajā pašā laikā vajadzība pēc izmaiņām vecajā kriminālkodeksā bija aktuāla.

Jau 1990. gada decembrī A. Niedre, kurš tolaik bija Latvijas Advokātu kolēģijas prezidija priekšsēdētājs un vienlaikus arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents, saņēma Latvijas Augstākās padomes uzdevumu izstrādāt jaunā kriminālkodeksa projekta koncepciju. 1991. gada februārī Augstākās padomes prezidijs kriminālkodeksa projekta koncepciju akceptēja.

Tā kā 1961. gada 6. janvāra Latvijas PSR kriminālkodekss atcelts tobrīd netika, tad koncepcijā darba grupas darbībai bija ieskicēti divi galvenie virzieni: 1) izstrādāt jauna kriminālkodeksa projektu; 2) līdz jaunā kriminālkodeksa pieņemšanai atbilstoši atjaunotās Latvijas politiskajai un ekonomiskajai situācijai izdarīt grozījumus spēkā esošajā kriminālkodeksā. Līdz ar koncepcijas akceptēšanu tika izbeigtas debates par Latvijas 1933. gada Sodu likuma atjaunošanu.

Augstākās padomes apstiprinātā Latvijas kriminālkodeksa projekta izstrādes darba grupa A. Niedres vadībā nekavējoties ķērās pie tā izstrādes. Likumprojekta nosaukums pāris reizes tika mainīts, līdz nonāca pie pašreizējā – Krimināllikums (turpmāk – KL).

Arī KL projekta izstrādes darba grupas (turpmāk – darba grupa) sastāvs vēlāk tika mainīts un papildināts. Šeit atzīmēšu tos darba grupas dalībniekus, kuri tajā nostrādāja visus astoņus gadus, līdz darbs pie jaunā KL izstrādes tika pabeigts: darba grupas vadītājs bija A. Niedre, Latvijas Advokātu kolēģijas prezidija priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents, bet darba grupas locekļi: Pāvels Gruziņš, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs, kā arī A. Reigase, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vecākā pasniedzēja, un es, toreizējais Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs.