Līdz ar straujo tehnoloģiju attīstību rodas ar to saistīta tiesu prakse. Izmantojot jaunās tehnoloģijas, kā, piemēram, mākslīgo intelektu un citas, tiek radīti inovatīvi produkti, tai skaitā arī datubāzes. Attiecīgi rodas arī jauni izaicinājumi ar produktu izstrādi saistītā intelektuālā īpašuma aizsargāšanai. Bieži vien tikai likuma izlasīšana vien nedod atbildi, kā tas piemērojams inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem, tādēļ ir svarīgi sekot tiesas atziņām par tiesību normu praktisko piemērošanu. Šajā rakstā tādēļ aplūkosim neseno Augstākās tiesas 2024. gada 4. jūnija spriedumu lietā SKC-23/2024, kur izskaidrota Autortiesību likuma 5. panta trešās daļas un 57. panta pirmās daļas piemērošana attiecībā uz datubāzu veidotājiem un to intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība. Attiecīgi tiesas atziņas varētu būt īpaši aktuālas datubāzu veidotājiem un izmantotājiem.
Lietas fakti
Konkrētajā situācijā tika iesniegta prasība par datubāzes veidotāja tiesību pārkāpuma novēršanu. Autortiesību likuma 57.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.