Kristīne Jarinovska, LU Juridiskās fakultātes studente, — "Latvijas Vēstnesim"

Pēdējā laikā ir bijušas vairākas publikācijas gan par tiesu praksi, gan arī par nepieciešamību to izmantot tiesību piemērošanas procesā, taču, cik ir publikāciju, tik arī neskaidrību. Šajā rakstā gribētos pievērsties vairākiem jautājumiem.

Pirmais no tiem būtu — ar ko atšķiras tiesu prakse no precedenta vai precedentu tiesībām? Šo jautājumu diezgan detalizēti ir pētījuši vairāki tiesību speciālisti, taču vēl joprojām gan teorētiķu, gan arī praktiķu vidū nav konsekvences, lietojot šos terminus. Tas savukārt liecina par pastāvošo neskaidrību pašu jēdzienu izpratnē. Ja vairums ir atzinuši, ka tiesu prakse nav sinonīms precedentu tiesībām, tad tomēr attiecībā uz jēdzienu "precedents" pastāv vairākas lietošanas iespējas. Tā bieži, runājot par tiesu praksi un tās lietošanu, tiek lietots termins "precedents", t.i., tiek apgalvots, ka argumentācijā, norādot konkrētos spriedumus, patiesībā tiek norādīti precedenti.