Krimināllikuma (KL) VI. nodaļā tiek uzskaitīti apstākļi, kas atbrīvo personu no kriminālatbildības un soda. Citu apstākļu vidū KL 56.pants paredz kriminālatbildības noilgumu. Kriminālatbildības noilgums ir saprotams kā laika posms, pēc kura personu nevar saukt pie kriminālatbildības par izdarīto noziedzīgu nodarījumu. Šī materiālo tiesību norma pēc savas būtības ir valsts pilnvaru procesuālais ierobežojums kriminālvajāšanas veikšanai attiecībā uz personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Kriminālatbildības noilgums neizslēdz personas vainu un neattaisno likumpārkāpēju, bet nepieļauj personas saukšanu pie kriminālatbildības, ja kopš noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pagājis KL 56.pantā noteiktais laika periods.

Kriminālatbildības noilguma institūts zināmā mērā neatbilst kriminālsoda neatvairāmības principam, kas nosaka: katram noziedzīgam nodarījumam jāseko negatīvajai reakcijai no valsts puses — sodam par izdarīto. Taču kriminālatbildības noilguma institūts nepārprotami norāda uz krimināltiesību humānismu, kas atzīstams par vienu no krimināltiesību principiem.

Atkāpšanās no kriminālsoda neatvairāmības principa ir pieļaujama, jo personu sodīšana krimināltiesībās netiek uzskatīta par pašmērķi. Kriminālsods ir līdzeklis, kuru izmantojot valsts cenšas ne tikai sodīt likumpārkāpēju par izdarīto, bet arī pāraudzināt viņu, mainīt noliedzošo attieksmi pret sabiedrību un tās vērtībām.