Kopš 2001.gada 11.septembra terorisma tēma ir kļuvusi sevišķi aktuāla un masu mediji par to ikdienu informē sabiedrību. Latvija līdzīgi citām demokrātiskām valstīm apņēmusies veikt visu iespējamo terorisma apkarošanai. Tomēr pat vispārējs ieskats mūsu likumdošanā nerada šaubas — Latvijā nepastāv tiesiskais mehānisms, kas varētu palīdzēt cīņā ar terorismu. Terorisma novēršanas nolūkā nepārprotami jāveic ekonomiskie, politiskie, militārie u.c. pasākumi, bet nedrīkst aizmirst arī par juridiskiem līdzekļiem.

Terorismu var analizēt no dažādiem aspektiem, bet, ievērojot tā bīstamību, vairākās valstīs par to ir paredzēta kriminālatbildība. Arī Latvijas likumdošanā terorisms ir atzīts par sevišķi smagu noziegumu. Krimināllikuma (KL) 88.pantā terorisms tiek skaidrots kā

• spridzināšana;

• dedzināšana;

• cita tīša darbība, kas vērsta uz cilvēku iznīcināšanu, miesas bojājumu vai cita kaitējuma radīšanu cilvēku veselībai;

• uzņēmumu, celtņu, naftas vai gāzes vadu, elektrolīniju, satiksmes ceļu un līdzekļu, telekomunikāciju tīklu, valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu vai citas mantas iznīcināšana vai bojāšana;

• kodolavārija, radiācijas avārija, masveida saindēšana vai epidēmiju un epizootiju izplatīšana

nolūkā kaitēt Latvijas Republikai vai tās iedzīvotājiem.

Paredzot KL atbildību par šādām rīcībām, likumdevējs ir rīkojies pamatoti. Uzskaitītie nodarījumi nopietni apdraud sabiedriskās intereses un tādēļ par tiem ir jāparedz bargs sods.