Liena Muskare, Ētikas padomes valdes priekšsēdētāja

Referāts konferencē “Ētika valsts pārvaldē” Rīgā 2002. gada 28. augustā

Pirms pievēršamies temata dziļākam izklāstam, vēlētos atgādināt Sofokla traģēdijas “Antigone” fabulu. Tas ir stāsts par jaunu meiteni, kura apglabā savu brāli, ko valdnieks Kreonts ir pasludinājis par valsts nodevēju, liedzot viņam pienācīgu cieņu pat pēc nāves. Šādi rīkojoties, Antigone pārkāpj likumu, taču izpilda savu pienākumu pret tuvu cilvēku, kas ir normāli no vispārcilvēciska viedokļa. Tomēr viņu soda ar nāvi, jo tāda ir valdnieka noteiktā alga par likuma pārkāpumu.

Traģēdijas centrā ir konflikts, kura pamatā ir politiķa (tas ir, Kreonta) nevēlēšanās savas valsts pārvaldē ievērot elementāras, vispāratzītas ētikas normas. Viņš burtiski iet pāri līķiem, lai pierādītu, ka likumu, lai arī cik tas ir nejēdzīgs un netaisns, nav nepieciešams padarīt cilvēciskāku un dabiskāk izpildāmu.