Dr.iur. Andrejs Vilks, Kriminoloģisko pētījumu centra vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Starptautiskās saistības mūsu valstij uzliek pienākumu pildīt Apvienoto Nāciju Organizācijas lēmumus par bērnu aizsardzību ne tikai pret vardarbības aktiem, ļaunprātīgu izmantošanu, viņu tiesību pārkāpšanu vai interešu un viedokļa neievērošanu, bet arī visu veidu diskrimināciju. Tā kā sadzīves līmenī bieži vien sastopams uzskats, ka diskriminācija izpaužas tikai kā vienas sabiedrības daļas nelabvēlīga vai naidīga attieksme pret otru, virspusēji vērtējot, tiek pieņemts, ka pret bērniem tā nemaz nevar būt vērsta.

Tomēr, ja ar diskrimināciju saprot nepamatotu kādas sociālas grupas tiesību samazināšanu vai pienākumu palielināšanu, tā, protams, var skart arī bērnus. Tāpēc ir lietderīgi novērtēt diskriminācijas bīstamību attiecībā uz bērniem, salīdzinot ar vardarbību, viņu tiesību pārkāpšanu un interešu neievērošanu, izzināt šā apdraudējuma veida izpausmes, veicinošos faktorus un novēršanas virzienus. Iespējamā diskriminācija var izraisīt ļoti nelabvēlīgas sekas bērnu socializācijai, veidojot viņos paaugstinātu agresivitāti, kā arī padarīt bērnus par dažādu apdraudējumu upuriem. Ieskatu šajā problēmā sniedz Kriminoloģisko pētījumu centra šogad veiktās aptaujas materiāli.

Aptaujā piedalījās trīs skaitliski apmēram vienādas respondentu grupas - augstskolas sākumkursu studenti (turpmāk tekstā – jaunieši), skolu vadītāji, skolotāji (turpmāk tekstā – pedagogi) un pašvaldības policijas darbinieki (turpmāk tekstā –policisti). Balstoties uz tālāk minētajiem apsvērumiem, tika pieņemts, ka jauniešu grupas respondenti (galvenokārt 19 līdz 20 gadu vecumā) varēs objektīvi un vispusīgi izteikt ne tikai savu, bet arī gados jaunāku bērnu viedokli par viņu apdraudējumu un ar to saistītajām problēmām:

* viņi paši vēl pirms 1 – 2 gadiem likuma izpratnē tika uzskatīti par bērniem (personas, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu, ja nav agrāk izsludinātas par pilngadīgām);

* pat, ja auguši vairāk vai mazāk labvēlīgos sociālos apstākļos un nav piederējuši riska grupām, skolā un dzīvesvietas apkārtnē viņi ir ieguvuši priekšstatu arī par pārējās bērnu daļas uzskatiem un problēmām;

* būdami spējīgāki, enerģiskāki un labāk izglītoti nekā citi viņu vienaudži, studenti var kvalitatīvāk analizēt bērnu stāvokļa negatīvos aspektus, bērnu apdraudējuma izpausmes, upuru attieksmi pret pāridarījumiem un pilnīgāk formulēt savu viedokli.