4. Novembris 2008 /NR. 42 (547)
Diskusija
Noziedzīgos nodarījumos
cietušo kriminoloģiskās problēmas
Dr.iur.
Andrejs Vilks
Rīgas Stradiņa universitātes
Tiesību institūta direktors 

Cietušo problēmas, to skaitā krimināltiesiskā (kriminālprocesuālā, kriminoloģiskā) kontekstā, nav pietiekami analizētas. Līdz ar to kopumā var atzīt, ka noziedzīgos nodarījumos cietušie kopumā apzināti netiek (nav zināms kopējais noziedzīgos nodarījumos cietušo skaits); ne vienmēr uz iesniegumu pamata tiek ierosināti kriminālprocesi un pilnībā aizstāvētas cietušo intereses; ierosinātajos procesos netiek pieņemts lēmums par atzīšanu par cietušajiem; kriminālprocesos pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā netiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai pilnībā nodrošinātu cietušo tiesiskās intereses (kompensētu radītos zaudējumus). Preventīvās darbības noziedzīgu nodarījumu upuru samazināšanā, nodarījumu nepieļaušana vistiešākajā veidā var ietekmēt kriminālprocesuālās darbības, samazinot ierosināto procesu skaitu un ļaujot ekonomēt tiesību aizsardzības iestāžu resursus, novirzot tos citās jomās.

Kriminoloģijā cietušo problēmas tiek apzinātas specifiskas zinātnes – viktimoloģijas – ietvaros. Kā zināms, viktimoloģija ir zinātne par upuriem. Termins "viktimoloģija" ir cēlies no vārdiem victima (latīņu val. – "upuris") un logos (grieķu val. – "mācība") Kriminoloģijā viktimoloģija tiek izprasta dažādi. Piemēram, kriminologs M. Volfgangs viktimoloģijas saturā ietver noziedzīgo nodarījumu upuru zinātnisku izpēti, kā arī viktimizācijas procesu, etioloģiju un tās sekas (t. i., cilvēks kļūst par noziedzīga nodarījuma upuri). Plašākā nozīmē ar viktimoloģiju saprot tādu sociālo procesu izpēti, kas nosaka, ka atsevišķi indivīdi un pat veselas sociālās grupas tiek pakļautas pieredzei, kura rada plašas sociālas problēmas. Tradicionāli minēto terminu mēs attiecinām uz noziedzīgu nodarījumu upuriem. Taču minētā zinātne varētu būt tulkojama plašāk un attiecināma uz upuriem ne tikai krimināltiesiskajā jomā.

Atzīmēsim, ka kopumā vēl eksistē:

– medicīniskā viktimitāte – iespējamība saslimt ar dažādām fiziska, psihiska vai citāda veida slimībām, kuras varētu būt arī mantotas;

– pedagoģiskā viktimitāte – bērnu sociāla, sociāli psiholoģiska vai psihiska rakstura novirzes, kuras apgrūtina audzināšanu un izglītošanu;

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties