Mag.iur. Agra Reigase, LU Juridiskās fakultātes lektore, - “Latvijas Vēstnesim”

Sakarā ar augsto noziedzības līmeni Latvijā un tā samazināšanas nepieciešamību arvien aktuālāks kļūst jautājums par kriminālsoda vietu un lomu šai procesā. Lai gan sods kā valsts piespiedu līdzeklis nav ne galvenais, ne arī vienīgais, bet gan noziedzības novēršanas palīglīdzeklis, palīgmetode, kriminālsodam jau ilgāku laiku tiek pievērsta pastiprināta likumdevēja un sabiedrības uzmanība. Līdz šim pieņemtie grozījumi Krimināllikumā galvenokārt tika vērsti uz sodu pastiprināšanu. Tas izpaudās gan Sevišķās daļas sankcijās paredzētā brīvības atņemšanas soda paaugstināšanā (piemēram, par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar narkotiskām vielām), gan atsevišķu Vispārīgajā daļā noteiktu normu piemērošanas būtiskā ierobežošanā (piemēram, Krimināllikuma 49.pantā “Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods”).

Kā patīkams izņēmums šajā sodu pastiprināšanas procesā minams Saeimas 2001.gada 20.jūnija likums. Tas samazināja brīvības atņemšanas laika maksimālo robežu (10 gadus) nepilngadīgajām personām (t.i., personām, kas noziedzīgus nodarījumus izdarījušas vecumā no 14 līdz 18 gadiem) par mazāk smagiem un smagiem noziegumiem, kas nav saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai nav izraisījušas smagas sekas, līdz 5 gadiem.

Valsts represijas – kriminālsoda pastiprināšanas tendence vērojama arī sabiedrības daļā, kur joprojām valda uzskats, ka sodiem par noziedzīgiem nodarījumiem jābūt bargiem, brīvības atņemšanas sodam jābūt arvien ilgākam. Šo viedokli vairāk vai mazāk aktīvi attīsta arī masu saziņas līdzekļi, un tam dažkārt pakļaujas likumdevējs.

Pasaulē valda arī cits diametrāli pretējs virziens, kurš saistīts ar kriminālsodu liberalizāciju, humanizāciju un kura būtība galvenokārt izpaužas pēc iespējas izvairīties no tādu soda veidu noteikšanas likumos, kas saistīti ar brīvības atņemšanu personai. Pasaulē neatlaidīgi tiek meklētas brīvības atņemšanas soda alternatīvas. Šajās starptautiska mēroga norisēs uzmanīgi ieklausījies gan Latvijas Ministru kabinets, kas 2002.gada 20.jūnijā akceptējis koncepciju “Par izmaiņām sodu sistēmā,”1 gan arī Saeimas Juridiskā komisija, kas šā gada aprīļa sākumā rīkoja semināru diskusiju par kriminālsodu un administratīvo sodu sistēmas pilnveidošanas problēmām.