Ivo Krievs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības juriskonsults, – “Jurista Vārdam”

Foto: no personīskā arhīva

Darba līgums ir divu personu savstarpēja vienošanās, ar kuru tiek nodibinātas darba tiesiskās attiecības starp darba devēju (fizisku vai juridisku personu) un darbinieku. Vairumā gadījumu, uzsākot darba tiesiskās attiecības, domstarpības starp darbinieku un darba devēju neveidojas, turpretim gadījumos, kad darba attiecības tiek izbeigtas pēc kādas no pušu iniciatīvas, viena no pusēm – galvenokārt darbinieks – bieži vien paliek neapmierināta.
Darba likums nosaka kārtību, kādā darba devējs var izbeigt darba attiecības ar darbinieku. Saskaņā ar Darba likumu darba devējam ir pienākums ievērot noteikto uzteikuma procedūru – rakstisku brīdināšanu par darba līguma laušanu, uzteikuma termiņu un citus likumā noteiktos nosacījumus, kā arī papildu pienākumu – argumentēt darba līguma laušanu ar kādu no Darba likumā noteiktiem darba līguma uzteikuma pamatiem. Ja kāds no šiem nosacījumiem netiek ievērots, darbiniekam ir tiesības vērsties tiesā un atkarībā no prasības pamata prasīt darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā vai dažāda veida atlīdzību, piemēram, par darba piespiedu kavējumu, mazāk apmaksāta darba veikšanu vai atšķirīgu attieksmi.