Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pusotra gada laikā, proti, kopš 2003.gada sākuma, Krimināllikumā izdarīti daudzi grozījumi. Tas papildināts ar vairākiem jauniem pantiem, bet dažādām izmaiņām kopumā pakļauti gandrīz 200 likuma panti.
Plašā Krimināllikuma normu revīzija nosaka nepieciešamību rast izskaidrojumu šim procesam. Aplūkojot visus likuma grozījumus un papildinājumus, var secināt, ka tie izdarīti, pirmkārt, vadoties no Ministru kabineta 2002.gada 20.jūnijā akceptētās Koncepcijas par izmaiņām sodu sistēmā (skat. “Latvijas Vēstnesis”, 10.07.2002, Nr.104), otrkārt, atbilstoši mūsu ierēdņu izpratnei par Eiropas Savienības normām, treškārt, kā mūsu likumdevēja tiesiskās jaunrades rezultāts. Raksturīgi, ka šajā procesā gandrīz nemaz nav izmantoti Latvijas Universitātes juristu, kuri atzīstami par Latvijas krimināltiesību teorijas kopējiem, ieteikumi, jo grozītās kriminālprocesa normas nereti ar savu saturu ir tieši pretējas viņu paustajām atziņām (skat., piemēram, profesoru U.Krastiņa un V.Liholajas publikācijas “Jurista Vārdā”).
Par ierosmi likuma grozījumiem nav kalpojusi arī tiesu un izmeklēšanas prakse, ja neskaita savdabīgo mēģinājumu reformēt kriminālatbildību par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā. Šie grozījumi pagaidām nav atraduši savu atspoguļojumu tiesu precedentos.
Minētie apstākļi apgrūtina iespēju komentēt jaunās Krimināllikuma normas. Taču tas ir vajadzīgs, ja atceramies, ka likumu groza ar mērķi panākt tā normu pareizāku un efektīvāku piemērošanu praksē. Šeit var palīdzēt ikviena informācija par jaunajām normām. Tādēļ šajā rakstā mēģināt sniegt kaut nelielu izskaidrojumu par likuma grozījumiem un papildinājumiem, atturoties no to satura kritikas.
Laika posmā no 2003.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 1.jūlijam pieņemti pavisam desmit “Grozījumi Krimināllikumā”. Šādi grozījumi izdarīti ar:
2003.gada 10.aprīļa likumu (“Latvijas Vēstnesis”, 30.04.2003, Nr.65);
2003.gada 12.jūnija likumu (“LV”, 01.07.2003, Nr.97);
2003.gada 11.decembra likumu (“LV”, 19.12.2003, Nr.180);
2003.gada 18.decembra likumu (“LV”, 30.12.2003, Nr.183);
2004.gada 15.janvāra likumu (“LV”, 16.01.2004, Nr.8);
2004.gada 22.janvāra likumu (“LV”, 29.01.2004, Nr.15);
2004.gada 12.februāra likumu (“LV”, 03.03.2004, Nr.34);
2004.gada 29.aprīļa likumu (“LV”, 12.05.2004, Nr.74);
2004.gada 20.maija likumu (“LV”, 04.06.2004, Nr.90);
2004.gada 27.maija likumu (“LV”, 10.06.2004, Nr.93).
Ar 2003.gada 10.aprīļa likumu izdarīti grozījumi Krimināllikuma 192.pantā “Viltotas naudas un valsts vērtspapīru izgatavošana un izplatīšana”. Panta pirmajā daļā vārdi “Latvijas Bankas” aizstāti ar vārdiem “Latvijas Republikā apgrozībā esošu”.
Tas nozīmē, ka kriminālatbildība iestājas ne vien par viltotu Latvijas Bankas naudas zīmju (latu), monētu (latu vai santīmu) vai kādas ārvalsts valūtas (piemēram, ASV dolāru) izgatavošanu, lai to izplatītu, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu, bet šī atbildība iestājas arī par jebkuru citu mūsu valstī apgrozībā esošu naudas zīmju (piemēram, eiro) viltošanu, lai tās izplatītu, vai par šādu viltojumu izplatīšanu.