19. Marts 2014 14:01
Domnīca / brīvais mikrofons
Par Ministru kabineta kompetenci 16.martā
12

Ņemot vērā, ka kārtējais 16.marts ir aizvadīts, turklāt mierīgi, tad tagad varētu būt īstais brīdis izvērtēt Ministru kabineta rīcību, pieņemot lēmumu liegt ministriem piedalīties 16.marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa.

Kā zināms, šā gada 11.martā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par liegumu ministriem piedalīties 16.marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa (diemžēl lēmumu ne "Latvijas Vēstnesī", ne Ministru kabineta mājas lapā neizdevās atrast).

Nevērtējot kāda ministra piedalīšanos/nepiedalīšanos 16.marta pasākumos no politiskā, starptautiskā un vai kāda cita aspekta, izņemot juridiskā aspekta, vēlējos tikai paust šaubas par šī lēmuma tiesiskumu. MK darbību galvenokārt regulē Ministru kabineta iekārtas likums. Likuma 1.pants noteic, ka šī likuma mērķis ir nodrošināt tiesisku un demokrātiskai iekārtai atbilstošu MK darbību. Likuma 2.panta pirmā daļa noteic, ka MK ar tam padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru. Savukārt, likuma 3.pants noteic, ka MK apspriež vai izlemj visas lietas, kuras ietilpst tā kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautisko tiesību normām un likumiem.

Tātad likumsakarīgs juridiskas dabas jautājums: vai Ministru kabineta kā izpildvaras augstākās institūcijas kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par ministru piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādos likumīgos pasākumos? Jeb citiem vārdiem - vai Ministru kabinetam bija tiesības liegt ministram Eināram Cilinskim piedalīties 16.marta leģionāru piemiņas gājienā?

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
12 KOMENTĀRI
 
Publisko tiesību institūts
20. Marts 2014 / 21:45
0
ATBILDĒT
valdības lēmums par/pret 16.martu bija politiska deklarācija
premjera neuzticības izteikšanai ministram
pilnīgi pietiktu ar publisku paziņojumu
ne juridisks drīzāk ir koalīcijas līgums
no tā nevar izrietēt kādas pilnvaras
procesuāli termiņi u.c. noteikumi
paši pierakstījuši uz salvetes
ko viens otram apsolījuši
lai pēcāk vieglāk
atcerēties
Pan Zagloba
20. Marts 2014 / 13:16
0
ATBILDĒT
Lai gan es morāli pilnīgi atbalstu Cilinska nostāju (MK sastāvā tomēr izrādījās viens vīrietis, kuŗš rīkojās, kā vīram pienākas, un kuŗam sirdsapziņa ir pirmajā vietā), šajā gadījumā pilnīgi piekrītu Edgaram Pastaram: tas bija politisks lēmums, kuŗu juridiski nevar apstrīdēt. Manuprāt, pārējie komentētāji pielaiž divas kļūdas:
(1) Sajauc vārda "lēmums" divas dažādas nozīmes. "Lēmums" nozīmē ne tikai formālu juridisku aktu, kas tieši rada, izbeidz vai groza kādu tiesisku attiecību, bet arī vienkāršu cilvēka individuālās vai kolektīvās gribas izpaudumu ("Es nolēmu aiziet uz veikalu pēc piena", vai "MK locekļi karstā laika dēļ nolēma atvērt sēžu zāles logu"). MK lēmums par 16. martu drīzāk jāsaprot šajā otrajā nozīmē.
(2) Sajauc tiesības un privilēģijas (bet to diemžēl dara 90% mūsdienu juristu). Ministra apstiprināšana amatā ir tīri politisks akts, kas pamatojas uz tautas pārstāvju diskrecionāro gribu, un tādēļ būt par ministru – tās nav tiesības, tā ir privilēģija (tāpat kā saņemt Nobela prēmiju vai Oskaru). Līdz ar to, atlaižot ministru no amata, Ministru prezidents nekādas ministra tiesības neaizskaŗ un neierobežo. Tādēļ doma par "izlaišanu caur klasisko pamattiesību ierobežošanas filtru" ir pilnīgi nevietā.
Armands > Pan Zagloba
20. Marts 2014 / 16:40
0
ATBILDĒT
Piekritīšu Jūsu argumentam par lēmuma kā juridiska akta nošķiršanu no vienkārša individuāla vai kolektīva gribas izpauduma. Šajā gadījumā, visticamāk, lēmums par 16.martu ir bijis nevis juridisks akts (un tāpēc tas nav atrodams MK mājas lapā un nav publicēts LV), bet kolektīvs gribas izpaudums (MK locekli nolemj karstā laikā atvērt sēžu zāles logu). Tajā pašā laikā veids, kā šo, iespējams, kolektīvo lēmumu sabiedrībai pasniedza ministru prezidente vai plašsaziņas līdzekļi vismaz man radīja iespaidu, ka ir ticis pieņemts juridisks lēmums, lai pēc tam leģitimizētu Cilinska atlaišanu. Taču, ņemot vērā, ka MK ir izpildvaras institūcija, nedomāju, ka tai būtu jānodarbojas ar šādu nejuridisku lēmumu pieņemšanu, jo tā nav MK kompetence. Ņemot vērā, ka ministru atbrīvošana ir MP kompetence un tas ir politisks lēmums, būtu pieticis ar Straujumas paziņojumu, ka viņas valdībā nebūs vietas ministram, kurš piedalīsies 16.marta gājienā un pēc tam viņu vienkārši atbrīvotu no amata. Savādāk vēl ieviesīsies prakse pieņemt nejuridiskus kolektīvu lēmumus, piemēram, visiem MK locekļiem piektdienas vakarā aizlaist uz krogu iedzert pa aliņam, tā teikt komandas saliedēšanai un gara stiprināšanai, bet atkritēju atlaist. Taču, kā jau Pastara kungs rakstīja, ministru var atlaist arī par nepareizu kaklsaistes krāsu.
Jurka > Pan Zagloba
20. Marts 2014 / 14:25
0
ATBILDĒT
Pareizi, pie visa nopelni Edgaram Pastaram! :)
Es pirmais rakstīju, ka tas ir politisks lēmums.... Pat Pans Zagloba to nepamanīja... Iešu apvainoties! :)
Horts
19. Marts 2014 / 15:59
8
ATBILDĒT
Valsts interesēs bija pieņemts politiski pareizs lēmums, jo citādi, ja Cilinskis piedalītos gājienā kā ministrs, tiktu grauta gan Latvijas, kā valsts reputācija. Cilinskis izrādīja egoistiskas personīgas intereses, lai gūtu sev politiskus punktus, nedomājot valsts un visas sabiedrības interesēs. Tas ir ļoti raksturīgi arī tai partijai, kas saucas TB/LNNK. Varam atcerēties laikus, kad TB/LNNK bija pret Krievijas armijas izvešanu, pret Latvijas pilsonību, pret Latvijas pasēm, un daudz citu gadījumiem.
Politiķis, kurš domā par šaura loku vēlētājiem, būdams pozīcijā, ir slikts politiķis un lēmums par Cilinska atlaišanu bija pareizs.
Jurka > Horts
19. Marts 2014 / 17:16
0
ATBILDĒT
Tik pat politisks komentārs, cik politisks MP lēmums!
Edgars Pastars
19. Marts 2014 / 15:19
0
ATBILDĒT
MK lēmums bija MK kā komandas vienošanās bez juridiskām sekām. Lēmumu par ministra atbrīvošanu pieņem Ministru prezidents pēc jebkādiem argumentiem, un šis ir politisks lēmums. Ministru var atbrīvot no amata arī par likumīgu rīcību. Pārpīlējot - kaut vai par kaklasaistes krāsu :)
Jurka > Edgars Pastars
19. Marts 2014 / 15:53
0
ATBILDĒT
Tieši tā, un var atcelt bez iemesla vispār, kā to (no juridiskā viedokļa) izdarīja arī šajā situācijā. paskaidrojumi bija politiski, ne pamatojums!
Armands > Edgars Pastars
19. Marts 2014 / 15:35
0
ATBILDĒT
Kolēģi, jautājums ir par to, vai šādu lēmumu pieņemšana ietilpst izpildvaras institūcijas kompetencē.
Piekrītu Jūsu viedoklim, ka no politiskā viedokļa Cilinski varēja atlaist arī tāpēc, ka diemžēl neprot kaklsaiti skaisti sasiet klasikajā Vindzora mezglā vai par ierašanos uz operas izrādi etiķetei neatbilstošā apģērbā. Tāpat kā ministri Broku par "nepareizu" matu krāsu vai savulaik ministru Slakteri par angļu valodas "prasmi". :-D Bet, ja nopietni, tāpēc MK nav jāpieņem lēmumi, kas neietilpst tā kompetencē. Šaubos, vai, piemēram, Vācijā līdzīgā gadījumā rīkotos tāpat kā mūsu MK.
Jurka
19. Marts 2014 / 15:10
0
ATBILDĒT
Jebkurā gadījumā tas ir politisks lēmums! Arī ministra atcelšana kopumā! Tas tikai parāda MK nostāju kādā politiskā (vai mugurkaula?) jautājumā, (ne)varēšanā situāciju atrisināt!
Tieši tāpat pašvaldību ministram būtu jāatceļ no amata Rīgas mēr(i)s par piedalīšanos PSRS slavinošā pasākumā Uzvaras parkā!
Nevainīgs > Jurka
19. Marts 2014 / 15:14
0
ATBILDĒT
BINGO!!

"Tieši tāpat pašvaldību ministram būtu jāatceļ no amata Rīgas mēr(i)s par piedalīšanos PSRS slavinošā pasākumā Uzvaras parkā!"
Nevainīgs
19. Marts 2014 / 15:00
0
ATBILDĒT
Tieši šobrīd lasu vienu rakstu par pulcēšanās brīvību:-), bet, ja par jautājumu - domāju, ka šāds ierobežojums demokrātiskā valstī ir nevietā!!
Šo MK lēmumu var izlaist caur klasisko pamattiesību ierobežošanas filtru, un rezultāts visiem ir acīmredzami skaidrs.
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties