25. Augusts 2014 13:18
Domnīca / brīvais mikrofons
Juridisko zinātņu doktors - tas ir ne tikai tituls un privilēģija
43

Ievadam. Zolitūdes traģēdijas lieta ir bijusi un noteikti vēl būs daudzu juridisku un sabiedrisku apspriežu un diskusiju vērts temats. Šoreiz kā Zolitūdes traģēdijā cietušo advokāts, nepretendējot tikt uzskatīts ne par cienījamu, ne sekmīgu juristu saimes pārstāvi, tomēr vēlos uzsākt diskusiju par juridisko zinātņu doktora atbildību gan konkrētās lietas kontekstā, gan atbildību kā fundamentālu kategoriju pret šo visnotaļ cienījamo titulu un privilēģiju. 

Faktiskie apstākļi. Vienā no Zolitūdes traģēdijas civillietām ir celta prasība par morālās kompensācijas piedziņu, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem argumentiem. Minēto prasību ir cēlis Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā dēls. Bojāgājušais vīrietis dzīvību zaudēja darba laikā un darba vietā. Morālās kompensācijas prasības pamatojumā citastarp (bet, protams, ne tikai) tiek izmantoti divi argumenti: 1) pirmais arguments - darba devējs, juridiska persona, ir atbildīga saskaņā ar Darba likuma, tostarp šī likuma 7.panta pirmo daļu, kur noteikts, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. Tāpat argumentācijā tiek un tiks dotas norādes uz citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē darba drošības jautājumus; 2) otrs arguments - tā kā darbinieks bojā gāja darba vietā un darba laikā, tad atbilstoši darba tiesiskās attiecības un darba drošības jautājumus regulējošajām tiesību normām, pastāv apgrieztais pierādīšanas pienākumus, proti, ka darba devējam jāpierāda savs nevainīgums, nevis bojā gājušā darbinieka dēlam ir jāpierāda darba devēja vainojamība.

Atbildētāju rakstveidā noformulētā pozīcija. Iepazīstoties ar darba devēja paskaidrojumiem, kurus ir parakstījis kāds Latvijā pazīstams tiesību zinātņu doktors, vadošs mācību spēks kādā no vadošajām augstākās izglītības iestādēm Latvijā, nācās saskarties ar zināmu mulsumu, un, proti, citēju: "Konkrētajā lietā prasītājs ir bojāgājušā dēls, kura prasība nevar tikt balstīta uz Darba likuma normām, jo starp Atbildētāju un bojāgājušā dēlu nekad nav nodibinātas darba tiesiskās attiecības." Tālāk tiek sniegts skaidrojums, kāpēc konkrētajā lietā nevar tikt piemērots arī apgrieztās pierādīšanas pienākums.

Jautājumi diskusijai. Neapstrīdot faktu, ka jautājums par pierādīšanas pienākuma pāreju konkrētās lietas kontekstā var būt nopietnas juridiskas debates vērts, ko katra no pusēm centīsies pierādīt ar tās rīcībā esošajiem pierādījumiem un juridiskajām zināšanām tiesas procesa laikā, vienlaikus tomēr atklāts paliek jautājums, vai juridisko zinātņu doktora cienīgi ir likt savu parakstu zem, manuprāt, acīmredzami nekorekta un juridiskai zinātnei, kā arī atbildības konceptam kā tādam neatbilstoša apgalvojuma - ka Darba likuma normas, kurās noteikta darba devēja atbildība, nav vairs piemērojamas, jo darbinieks gājis bojā. 

Šajā sakarā vēlos uzsvērt, ka, manuprāt, juridisko zinātņu doktora grāds nav tikai tituls un privilēģija. Juridisko zinātņu doktora grāds, manuprāt, ir arī atbildība par saviem vārdiem un darbiem. Manuprāt, atbildība, kas izriet no juridisko zinātņu doktora titula, ir fundamentāls lielums, ko nedrīkst pakļaut principam - kas maksā, tas pasūta mūziku jeb pretargumentācija par katru cenu ir juridisko zinātņu doktora cienīga rīcība. Tas, manuprāt, nozīmē arī to, ka no juridisko zinātņu doktora titula nesēja tiek sagaidīta arī morāli ētiski atbilstoša rīcība, jo cilvēks ar juridisko zinātņu doktora grādu vairs nevar atsaukties uz nezināšanu vai nesaprašanu, kas nozīmē, ka konkrētajā gadījumā izdarītais - acīmredzami absurdā argumentācija, ka Darba likums vairs nav piemērojams, jo darbinieks gājis bojā - ir apzināta rīcība. 

Nobeiguma vietā. Aicinu Jūs, lasītājus, diskutēt par šo tematu, jo manā ieskatā atbildības koncepta analīze kopumā ir vitāli svarīga mūsu sabiedrības (ne tikai juridisko zinātņu) sekmīgai attīstībai. Tāpat tīri cilvēcīgi vēlos noskaidrot, vai nekļūdos savā izpratnē par juridisko zinātņu doktora titula nesēja pienākumiem pret zinātni, kolēģiem, tiesām un arī studentiem. Varbūt es, kā cilvēks bez attiecīgas autoritātes, vienkārši kļūdos un tieši tāpēc vēlos lūgt Jūsu viedokli.

patīk
drukāt
 
 
43 KOMENTĀRI
 
anonīms
23. Oktobris 2014 / 20:36
0
ATBILDĒT
JV vajadzētu izvairīties no šādu žultainu skrebelējumu publicēšanas. lai šis skandālists cīnās ar doktoru tiesas zālē un nepiesārņo JV, citādi JV drīz vien pārvērtīsies par dzeltenās preses izdevumu. rakstam nav nekāda skara ar juridisko zinātni un praksi. JV redakcija, pirms kaut ko tādu publicējiet, padomājiet, kā pēc tā no malas izskatās JV.
Saulcerīte
21. Oktobris 2014 / 18:03
0
ATBILDĒT
Labi izsmējos! Pīļu dīķī kvantitāte, laikam dēl saspiestības, attiecībās pāriet jaunā kvalitātē!
Kolēģe
17. Septembris 2014 / 13:38
1
ATBILDĒT
Godātie kolēģi, diskusijas uzsācējs ar acīmredzami aizmirsis par to, ka, tiekot uzņemts Zvērinātu advokātu kolēģijā, cita starpā ir apņēmies arī ievērot koleģialitāti.
Bez tam, ir arī neētiski no autora puses apspriest lietu / izvirzīt publiskai diskusijai jautājumu, kurš atrodas tiesvedībā, izmantojot publicitāti. Manuprāt, portāla vadībai arī ir zināmas tiesības šajā sakarā.
Visbeidzot, šī gada jūnijā ES tiesa vienā no spriedumiem atzina, ka darbinieka mantiniekam ir tiesības cita starpa prasīt pat mirušās personas neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju. Līdz ar to juridiska rakstura diskusijai par darba tiesisko normu piemērošanu te īsti nav vietas. Bet ja par zinātņu doktoriem (lai arī virsraksts acīmredzami neatbilst publikācijas saturam), tad Baiba Rudevska izteicās ļoti kodolīgi, respect.
The Anonymous
9. Septembris 2014 / 11:15
0
ATBILDĒT
We are Anonymous, we do not forget, we do not forgive..
Les Misérables
9. Septembris 2014 / 08:55
0
ATBILDĒT
Vai cienījamais Dr. iur. varētu būt tik laipns un izskaidrot saviem amata brāļiem un māsām šo?
http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/07.09.2014-riigas-domei-aizdomiigie-iepirkumi.id34831/
http://www.iub.gov.lv/iubsearch/q/Erlens%20Kalni%C5%86%C5%A1/pt/_pp/

Žēl tikai, ka šo visu tēmu aizsāka AG - pats nav bez grēka, lai gan... kurš gan tāds nav?!
Uldis Ppētersons
5. Septembris 2014 / 14:26
0
ATBILDĒT
Zolīdā izdevumā, par kādu kļūst JV, diskusijās ,komentējot rakstus un viedokļus, nevajadzētu slēpties aiz nikiem. Tas palielinātu komentāru kvalitāti un novērstu juristiem nepiedienīgu apsaukāšanos.
Jurčiks > Uldis Ppētersons
9. Septembris 2014 / 08:53
0
ATBILDĒT
Pareizi! Un pie viena tas nodrošinātu nevainojamu politkorektumu un unificētu viedokļus
Uldis Pētersons > Jurčiks
10. Septembris 2014 / 19:04
0
ATBILDĒT
Vai tad viedokļu daudzveidība ir panākama tikai ar anonīmu lamāšanos un autoru apsaukāšanu?
FVH
5. Septembris 2014 / 13:34
0
ATBILDĒT
No darba līguma izrietošās tiesības ar dažiem izņēmumiem ir tīri personiskas, respektīvi, ir nesaraujami saistītas ar darbinieka/darba devēja personību, nav mantojamas un izbeidzas ar vienas vai otras puses nāvi. Ir daži izņēmumi, piemēram, nesen Eiropas Savienības tiesa ir nospriedusi, ka dažas no darba līguma izrietošās tiesības – tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu, ciktāl darbinieks nav tās izmantojis nāves dēļ, pāriet uz mantiniekiem, respektīvi, viņi var prasīt samaksu par neizmantoto atvaļinājumu. A.G. jautājums, respektīvi, iebildumi grozās ap šo konkrēto aspektu, viņš uzskata, ka konkrētās tiesības, kuras izriet no darba līguma, pāriet uz mantinieku un mantinieks var realizēt tās mirušā radinieka vietā, cits viedoklis – nevar. Tā ir diskusija un polemika, kura varbūt neatbilst morālei, bet tas ir pārspīlējums runāt par to, vai cilvēks ir zv. advokāta vai doktora grāda cienīgs.
Magone
4. Septembris 2014 / 22:56
0
ATBILDĒT
Manuprāt, ne tikai juridisko zinātņu doktora grāds, bet arī advokāta nosaukums nav tikai tituls un privilēģija. Arī advokāta nosaukums ir arī atbildība par saviem vārdiem un darbiem. Arī advokāta atbildība ir fundamentāls lielums, ko nedrīkst pakļaut principam - kas maksā, tas pasūta mūziku jeb pretargumentācija par katru cenu ir advokāta cienīga rīcība. Arī no advokātiem gaidu morāli ētiski atbilstošu rīcību. Bet ko es redzu praksē? Tādas lietas no advokātu puses, ka paliek pretīgi. Jā, tas ir īstais vārds. Pretīgi. Klientu apkrāpšana, klaja necieņa pret pārējiem lietas dalībniekiem, melošana tiesas zālē tā, ka ausis kust, tiesību normu apzināta sagrozīšana savā labā. Bieži domāju, vai tiešām advokāts patiesi tic tam, ko runā par tiesību normu interpretāciju, vai arī ir tik ļoti nekompetents. Šī atbildības latiņa nesākas ar tiesību doktoriem, bet jau ar advokātiem. Vai pats, Aldi, vienmēr esat bijis par paraugu juridisko zināšanu un godprātības ziņā?! Atbildi zinu un negaidu to no Jums. Atzīšos, ka vienīgais par ko Jūs patiesi apbrīnoju ir sabiedriskā tēla veidošanas prasmes.
Domāju, ka šis raksts tomēr būti iederējies pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā. Varbūt tad daudzi jautājumi atkristu. Jebkurā gadījumā, arī tiesību zinātņu doktori ir tikai cilvēki, kuri arī drīkst kļūdīties. Ja jau senatori un Satversmes tiesas tiesneši to dara....
A > Magone
5. Septembris 2014 / 10:02
0
ATBILDĒT
Gobzema raksta jēga, ja pareizi saprotu- augstāk graduēts personas verbāli murgi tiesas procesa laikā. Šeit var redakcijai izteikt ierosinājumu: "spārnotās frāzes procesa laikā- joku stūrītis". Es arī vienu tādu varu pievienot. Dakters sēdē paziņo, ka viņš apmāca jaunos ārstus universitātē, līdz ar to- klātesošajiem jāsaprot: ja ārsts salauž pacientam roku uzņemšanas nodaļā, tad tas ir normāli, tas ir pareizi , tā ir vispārpieņemta prakse un par tādiem niekiem uz tiesu nevajag nākt.
vēsi
4. Septembris 2014 / 10:23
0
ATBILDĒT
Izglītība ir kā zāles: vienam viņa palīdz, citam nepalīdz. Medicīnā, tāpat, kā tiesvedībā arī tā ir- tu atceries to, ko esi ārstējis, nevis to, ko lasījis- alegorija par praksi un teoriju :).Nav jēgas knābāt tos doktorus, jo viņi gluži vienkārši nevar zināt pilnīgi visu.
ai_bi
27. Augusts 2014 / 09:39
1
ATBILDĒT
Darba likuma normas, kurās noteikta darba devēja atbildība, nav vairs piemērojamas, jo darbinieks gājis bojā. ... manuprāt, būtu jāvērtē no Krimināllikuma puses vairāk, nekā no Civillikuma pantiem par deliktu un darba tiesiskajām attiecībām. Ja ... darbinieks gājis bojā, atbildība paredzēta Krimināllikumā, tad kāpēc ar to nepietiek? Darba tiesiskās attiecības izbeidzas tur, kur sākas kriminālatbildības pamats. Vai ne, Dr.iur. ?
Neveiksminieks
27. Augusts 2014 / 09:13
0
ATBILDĒT
Aizmirsu komatu aiz "kungs" - par ko pardon, par to pardon...
Neveiksminieks
27. Augusts 2014 / 09:11
0
ATBILDĒT
A propos, Gobzema kungs vārds "noziedznieks" ir rakstāms ar tikai diviem "i", nevis trim, kā Jūs konsekventi rakstāt.
Seskis
26. Augusts 2014 / 14:46
2
ATBILDĒT
Kā parastam pusbrīvajam cilvēkam, man arī sava vīzija par Dr.Iur . Ja tiesas zālē ir divi advokāti - Dr.Iur. starp viņiem nekāda sāncensība nevarētu būt, jo mērķis abiem ir vienāds - tiesiski un pareizi izskatīta lieta. Varētu būt atsevišķās domas un interpretācijas,- kā tiesneši pievieno tiesas spriedumiem atsevišķās domas. Ja starp prāvnieku pārstāvjiem ir fundamentālas domstarpības, tātad juridiskās palīdzības kvalitāte ir neapmierinoša no vienas vai otras puses. Vai no abām pusēm.
Patiesībā Dr.Iur. varētu izskatīt lietu viens pats - uzrakstīt prasības pieteikumu, pēc tam izvērtēt un ierosināt lietu, izskatīt pēc būtības, un vēl iesniegt apelāciju. Protams, tas ir pārspīlējums, bet ja Dr.Iur. virsudevums ir taisnīgi izpriesta lieta atbilstoši juridiskās zinātnes kanoniem, tad objektivitāte tiek saglabāta visās procesa stadijās. Ziņas par pierādījumiem, argumenti un faktiskie apstākļi ir tikai jēlmateriāls izziņas procesā.
Seskis
26. Augusts 2014 / 14:14
2
ATBILDĒT
Ja es esmu trollis, tad raksta autors ir pats viedais troļļu trollis - Dižtrollis!
Žirafe
26. Augusts 2014 / 13:17
6
ATBILDĒT
Man vislabāk patīk tas Gobzema falšais diskrētums - es jau jums, saudzējot sava nekompetentā kolēģa jūtas, neteikšu kurš tas glupais dr.iur. ir. Varētu domāt, ka mūsu varžu dīķī neviens nezin kurš konkrētajā lietā ir atbildētāja pārstāvis.

Bet par saturu runājot, palasot dr.iur un citu iur. praktiskiem nolūkiem gatavotos garadarbus, reti kurā nevar atrast pa kādai apsmejamai muļķībai. Neatkarīgi no tā kāds iur. ir autors, tomēr, pastāv būtiska atšķirība starp ikdienas papīru mālēšanu un zinātnisku darbu. Tāpēc nav korekti publicēt vienu teikumu, lai svētulīgi kolēģi apsmietu. Gan jau pameklējot lietās, kur Gobzema kungs ir bijis pārstāvis arī varētu atrast par ko ieņirgt.
Jurčiks > Žirafe
26. Augusts 2014 / 14:59
1
ATBILDĒT
Nu nav labi virtuāli izlikties par īpaši stulbu žirafi, bet klātienē - par gudru radījumu. Par to mēs jau reiz runājām. Nevaru piekrist, ka gudram cilvēkam ir atļauts mētāt muļķi, ja viņam kāda par to maksā. Nu, varbūt arī atļauts ir, bet tas neko labu par šo cilvēku neliecina. Piekrītu Baibai Rudevskai: vai nu tev ir personiskā integritāte, vai nav.
Žirafe > Jurčiks
26. Augusts 2014 / 15:15
6
ATBILDĒT
Es jau arī neapgalvoju, ka par naudu Dr.iur. ir labi muļķi laist. Es tikai norādīju, ka zvērinātam advokātam nav korekti publicēt vienu teikumu, lai izsmietu savu kolēģi. Lai cik kāds būtu integrāli integrēts, stulbības gadās uzrakstīt visiem, kaut vai aiz tīri zinātniskais aizrautības.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 23
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties