EP deputātiem likumdošanas sarunās izdevās pārliecināt dalībvalstu finanšu ministrus par ievērojamiem uzlabojumiem noteikumos par banku noregulējuma mehānismu un ar to saistīto 55 miljardu eiro fondu (Regulu pieņēma ar 570 balsīm par, 88 pret un 13 atturoties). Svarīgākie deputātu uzlabojumi ir – ievērojami mazināta politikas varas spēļu ietekme uz lēmumiem par banku glābšanu vai likvidēšanu, kā arī ātrāka un taisnīgāka noregulējuma fonda izveide.

Direktīvā par banku sanāciju un noregulējumu, pie kura darbus vadīja ziņotājs Gunnars Hēkmarks, deputāti pieprasīja un panāca ļoti stingrus kritērijus iespējamajai publisko līdzekļu iesaistīšanai banku glābšanā. Šo direktīvu deputāti pieņēma ar 584 balsīm par, 80 pret un 10 atturoties.

Savukārt atjauninātā noguldījumu garantiju shēma nodrošinās, lai noguldītāji bankas bankrota gadījumā varētu ātrāk saņemt atpakaļ savu naudu. Tie arī pieprasa bankām garantiju sistēmā ieguldīt reālus līdzekļus, nevis vienīgi uzņemties saistības.

Bankām jāuzņemas zaudējumi un jāiegulda "ugunsdzēšanas" fondā

Ekonomikas krīzes laikā daudzu banku zaudējumus nācās segt nodokļu maksātājiem, banku īpašniekus atstājot teju neskartus. "Bail-in" princips saskaņā gan ar regulu, gan direktīvu par banku noregulējumu paredz, ka bankas grūtību gadījumā vispirms tiek piedzīti līdzekļi no banku īpašniekiem (galvenokārt akcionāriem) un kreditoriem (galvenokārt obligāciju īpašniekiem) un tikai pēc tam varēs piesaistīt banku noregulējuma fonda līdzekļus.

Abi jaunie likumi par banku noregulējumu uzliek bankām veikt iemaksas rezerves fondā, kas segs zaudējumus, kad nebūs gana ar līdzekļiem, kas piesaistīti no akcionāriem un kreditoriem. Banku savienības valstu bankas (visas eirozonas valstis un pēc brīvas izvēles arī citas dalībvalstis) veiks iemaksas kopīgā 55 miljardus eiro lielā noregulējuma fondā, kas pakāpeniski tiks izveidots astoņu gadu laikā. Dalībvalstīm, kas nav Banku savienībā (kā Lielbritānijai vai Polijai) būs jāveido nacionālie banku fondi, desmit gadu laikā sasniedzot finansējumu 1% apjomā no apdrošināto noguldījumu kopsummas.

Mazāk politikas – lētāka banku glābšana

Deputāti stingri iestājās par to, lai gadījumos, kad bankas nonāk uz bankrota sliekšņa, lēmumus par situācijas risināšanu pieņemtu pēc stingri pragmatiskiem kritērijiem, maksimāli samazinot politisko ietekmi. Dažas dalībvalstis vēlējās atstāt finanšu ministrijas kā galīgos lēmumu pieņēmējus par grūtībām konkrētās bankās (lielākajās eirozonas bankās), uz kurām attiecas vienotā noregulējuma mehānisma regula. Galīgajā noteikumu redakcijā finanšu ministriju un politiskā spiediena ietekme ievērojami ierobežota, tādējādi ļaujot banku problēmas risināt taisnīgāk, operatīvāk un ar zemākām izmaksām.

Labāka noguldītāju aizsardzība

Atjauninātās noguldītāju garantiju shēmas noteikumi liek visām ES dalībvalstīm izveidot banku finansētas programmas garantēto noguldījumu (līdz 100 000 eiro) atmaksai gadījumos, kad to vairs nevarēs izdarīt par pašu bankas līdzekļiem.

Deputāti arī nodrošināja, lai noguldītāji savu naudu varētu saņemt ātrāk. Viss garantētā noguldījuma apjoms būs jāizmaksā septiņu darba dienās, bet daļa no šīs summas (katra dalībvalsts pati pieņem lēmumu par tās apjomu) būs jāizmaksā jau piecu dienu laikā. Pēc EP prasības īslaicīgi būs jāaizsargā arī tādi noguldījumi, kas pārsniedz 100 000 eiro un kas rodas, piemēram, pārdodot privātu nekustamo īpašumu. Šādus noguldījumus aizsargās vismaz trīs mēnešus.