Tā kā dokumentos (uzņēmumu reģistrācijas lietās) šīs informācija saglabājas, turpmāk to varēs uzzināt Uzņēmumu reģistrā tikai pēc pamatota pieprasījuma, vai vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar izziņas pieprasījumu no Iedzīvotāju reģistra, jo dokumentos (pieteikuma veidlapās u.c.) tās saglabāsies.

Uzņēmumu reģistrs joprojām elektroniskajā informācijas sistēmā uzkrās ziņas, piemēram, par valdes, padomes locekļa, prokūrista vai dalībnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu. Gadījumos, ja persona ir ārvalstnieks un tai nav personas koda, tad elektroniskajā sistēmā tiks ierakstīts dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, kā arī valsts un institūcija, kas dokumentu ir izdevusi. Galvenā valsts notāre Guna Paidere skaidro: „Kā redzams, joprojām Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros tiks uzkrāta pietiekama informācija, lai nepārprotami varētu identificēt konkrēto fizisko personu, tostarp arī ārvalstnieku. Līdz ar to apgalvot, ka negodīgie uzņēmēji turpmāk varēs viegli kaut kur „pazust”, jo ziņas par īpašnieku un amatpersonu dzīvesvietām vairs netiks publiskotas, ir nekorekti. Šī informācija joprojām būs valsts rīcībā, tikai, rūpējoties par personu datu drošību, tā turpmāk vairs nebūs viegli pieejama trešajām personām, jo to varēs iegūt tikai pēc pamatota pieprasījuma.”

Jāuzsver, ka ārvalstniekiem joprojām paliek spēkā pienākums pieteikuma veidlapā uzrādīt adresi, kurā tas ir sasniedzams. Ja tiesībsargājošām iestādēm būs nepieciešama šī informācija, tad to varēs iegūt, vēršoties ar pieprasījumu Uzņēmumu reģistrā. Savukārt citas personas var izvēlēties, pieteikumā norādīt savu adresi, vai nē. Ja adrese netiks norādīta, nepieciešamības gadījumā tiks izmantota deklarētā adrese no Iedzīvotāju reģistra.

Gadījumos, kad trešajai personai ir nepieciešams sazināties ar konkrēto uzņēmumu, ir izmantojama tā norādītā juridiskā adrese, kas ir publiski un bez maksas pieejama ikvienam, nevis uzņēmuma amatpersonu vai īpašnieku dzīvesvietu adreses.