19. Jūnijs 2024 13:01
Jaunumi
Uzņēmumu reģistra iniciatīva uzlabot patieso labuma guvēju pārbaudes procesu saņem atbalstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta Uzņēmumu reģistra (UR) iniciatīvu uzlabot patieso labuma guvēju (PLG) pārbaudes procesu, ieviešot “iesniedz vienreiz” (“once only”) principu starp publisko un privāto sektoru. Iniciatīva ļaus mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un ikvienai citai juridiskajai personai situācijās, kad PLG pārbaudes veic kā UR tā kredītiestādes, kā arī stiprina PLG pārbaudes un līdz ar to arī efektivizē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas procesu.

UR iniciatīva, kas iekļauta priekšlikumā likumprojektam “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, vakar, 18. jūnijā, atbalstīta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirms likumprojekta virzības izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

Pašreizējais PLG pārbaužu regulējums nosaka, ka uzņēmēji, tostarp ārvalstu investori, pie uzņēmuma dibināšanas – reģistrējot uzņēmumu UR un atverot kontu kredītiestādē – vienādus dokumentus sniedz divreiz – gan UR, gan kredītiestādē. Savukārt pārbaudes, ko veic publiskais un privātais sektors par uzņēmuma PLG, raugoties no klienta perspektīvas, savstarpēji pārklājas.

Tāpēc UR un Tieslietu ministrijas ieskatā ir veicināma UR rīcībā esošās informācijas plašāka izmantošana kredītiestādēs, kas vienlaikus, nemazinot PLG pārbaužu stingrību, mazina administratīvo slogu uzņēmējiem. Kredītiestādēm likumos jau noteiktās prasības attiecībā uz to licencēšanu, informācijas tehnoloģiju drošību un personu datu aizsardzību, kā arī iespēja šīs prasības uzraudzīt, ļauj paplašināt tām līdzšinēji noteiktās tiesības attiecībā uz piekļuvi UR rīcībā esošajai informācijai.

Spēkā esošais regulējums šobrīd ierobežo informācijas izsniegšanas iespējas kredītiestādēm gan no personu datu apstrādes viedokļa, gan tas ir neefektīvs noteiktās maksas dēļ. Ja dati, tostarp par PLG, un publiskās daļas dokumenti ir brīvi un bez maksas pieejami tiešsaistē ikvienam, tad nepubliskās daļas dokumenti ir jāpieprasa likumā noteiktā kārtībā. Proti, tas ir maksas pakalpojums, un ikvienam jāpamato likumiskā interese iegūt konkrētos dokumentus. Savukārt UR, saņemot pieprasījumu, veic tā izvērtējumu, tostarp attiecībā uz fizisko personu datu aizsardzības nodrošināšanu ikvienā gadījumā, un izsniedz informāciju atbilstoši informācijas pieprasījumā norādītajam. “Tādējādi pašreizējais process ir smagnējs un rada lieku administratīvo slogu, negatīvi ietekmējot uzņēmējdarbības uzsākšanas procesu un valsts starptautisko konkurētspēju,” skaidro UR galvenā valsts notāre Laima Letiņa.

UR piedāvātais risinājums mazina administratīvo slogu uzņēmējiem, ieviešot ērtu minētās informācijas saņemšanu kredītiestādēm tiešsaistē. Tas arī vienādotu publiskā un privātā sektora praksi PLG izpētē.

Proti, UR piedāvātais risinājums paredz, ka klients informāciju iesniedz UR (tāpat kā līdz šim), savukārt kredītiestādes klienta UR iesniegtajiem dokumentiem par PLG var piekļūt tiešsaistē. Jaunais risinājums veicinātu UR rīcībā esošās informācijas plašāku izmantošanu kredītiestādēs. Informācijas par PLG pārbaudes dokumentu plašāka pieejamība kredītiestādēm ļautu mazināt t.s. de-riskingu (atteikšanās no riskiem tā vietā, lai tos pārvaldītu) un uzlabotu uzņēmējdarbības uzsākšanas vidi kopumā, vienlaikus padarot arī efektīvāku cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu.

UR iniciatīvas piedāvājums izriet no iestādes izvērtējuma par iespējami smagnējiem birokrātiskiem šķēršļiem UR darbībā, kas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Situācijas izvērtējumu veic pirms diviem mēnešiem amatā apstiprinātā UR galvenā valsts notāre Laima Letiņa kopā ar UR komandu. Tā mērķis ir identificēt smagnējos birokrātiskos šķēršļus regulējumā, lai kopā ar valdību un Saeimu varētu pārskatīt likumus valsts konkurētspējas stiprināšanai.

Šī gada maijā UR jau ziņoja par pirmo identificēto birokrātisko šķērsli – ik gadu vairāk nekā 2200 uzņēmumus ietekmējošu procesu, kas būtiskāk ietekmē godprātīgos nodokļu maksātājus nekā negodprātīgos uz kuriem regulējums vērsts. Šī šķēršļa novēršanai ar Tieslietu ministrijas spēcīgu atbalstu birokrātijas mazināšanai un vienprātību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par sadarbību ātrai un efektīvai uzņēmēju apkalpošanai, UR piedāvā turpināt nodot informāciju VID par gadījumiem ar potenciāliem nodokļu riskiem to efektīvai pārvaldībai, bet aicina atteikties no šo gadījumu ietekmes uz UR reģistrācijas procesiem. Šobrīd UR ir lūdzis citas iestādes sniegt viedokli UR iniciatīvai par administratīvā sloga mazināšanu nodokļu risku identificēšanai UR, lai secīgi sadarbībā ar Tieslietu ministriju varētu virzīties tālāk administratīvā sloga mazināšanas jomā.

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 273 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties