Šī bija otrā reize, kad lieta bija nonākusi kasācijas instances tiesā. Arī pirmoreiz Administratīvo lietu departaments (tolaik Senāta Administratīvo lietu departaments) lietu skatīja sakarā ar pieteicējas kasācijas sūdzību par tai nelabvēlīgo apelācijas instances tiesas spriedumu. Toreiz Senāts apturēja tiesvedību lietā un uzdeva Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus. Eiropas Savienības tiesa pērn februārī izdeva motivētu rīkojumu un Senāts 2013.gada martā tiesvedību lietā atjaunoja.

Senāts toreiz secināja, ka Valsts ieņēmumu dienests, liedzot nodokļu maksātājam atskaitīt priekšnodokli, nevar apstāties pie konstatējuma, ka darījuma partneris faktiski darījumu nevarēja veikt resursu vai fiktīvā rakstura dēļ. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, lai liegtu pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, nodokļu administrācijai ir jāpierāda, ka rēķina saņēmējs – šajā gadījumā pieteicēja SIA „Forvards V” – zināja vai tai būtu vajadzējis zināt, ka minētais darījums ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa krāpšanu. Senāta ieskatā rēķina saņēmēja novērtējums ir izšķirošs, lai atzītu, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības liegtas pamatoti darījumā, kas faktiski noticis, bet ne ar rēķinā norādīto personu. Tā kā apelācijas instances tiesa minētos apstākļus nebija vērtējusi, Senāts Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 13.novembra spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai tai pašā tiesā.

Atkārtoti izskatot lietu apelācijas kārtībā, Administratīvā apgabaltiesa atzinusi, ka lietā nav konstatējams, ka pieteicēja varēja saņemt un ir saņēmusi preču piegādes no nodokļu rēķinos norādītās personas. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka pieteicējai nav tiesību uz priekšnodokļa atskaitījumiem, un ka VID lēmums šajā daļā ir tiesisks un pamatots.

Izskatāmajā lietā Valsts ieņēmumu dienests bija veicis pārbaudi par darījumiem starp diviem nodokļu maksātājiem. Lietā nav strīda par to, ka gan pieteicēja SIA „Forvards V”, gan darījuma partnere formāli atbilst likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” priekšnoteikumiem: pieteicēja un darījumu partnere ir reģistrētas VID kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, pieteicēja no darījumu partneres ir saņēmusi nodokļu rēķinu un to samaksājusi. VID lēmumā nav apšaubījis, ka preces ir tikušas saņemtas, bet ir apšaubījis to, ka preces ir saņemtas no nodokļu rēķinos norādītās personas. VID ir apstrīdējis nodokļu rēķinu ticamību satura ziņā, jo iestādei ir šaubas, vai uzņēmums, kura vārdā ir izrakstīti rēķini, varēja piegādāt preces.

Ar VID 2007.gada 8.oktobra lēmumu pieteicējai nomaksai budžetā noteikti Ls 85 167,70, no tiem pievienotās vērtības nodoklis Ls 42 583,85 un soda nauda Ls 42 583,85.