Viņa norādīja, ka sagatavotā pakete ir ļoti apjomīga, tāpēc, iespējams, to nevarēs virzīt pilnā tās apjomā, taču kopumā noteikt šā gada rudeni kā termiņu ir iespējams.

Neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa komisijas sēdē norādīja, ka ar interešu konfliktu valsts amatpersonu darbību saistīto pārkāpumu soda apmērs ir šokējošs. E.Siliņa minēja, ka soda maksimums gadījumos, kurus KNAB prezentējis komisijas locekļiem, ir 284 eiro (200 latu), bet principā soda summa parasti ir 71 eiro (50 latu). Savukārt I.Jurča norādīja, ka par pārkāpumiem vispār piemērojamais soda maksimums ir 355 eiro (250 latu).

E.Siliņa jautāja Tieslietu ministrijai, vai minētās sodos piešķirtās summas ir adekvātas. Tieslietu ministrija komisijai norādīja, ka soda apmērs ir konkrētā piemērotāja pārziņā un Tieslietu ministrija sankcijas pārrauga procesuālā līmenī.

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā sods ir paredzēts noteiktās amplitūdas robežās, tādējādi konkrētais piemērotājs, vadoties pēc katra individuālā gadījuma un izpētot nodarījuma būtību, piemēro noteiktu sodu. Tieslietu ministrija var pārskatīt piemērojamo sodu amplitūdu, taču arī tas savā ziņā ir atkarīgs no soda piemērotāja un lēmuma par piemērojamā soda apmēru. Tāpēc Tieslietu ministrija nevarēja komentēt katru gadījumu, kuru bija apkopojis KNAB.

I.Jurča minēja, ka KNAB ir izstrādāta sistēma uz komercdarbības ierobežojumu ievērošanu. Viņi analizē publiski izskanējušo informāciju, notiek aktīvs darbs ar anonīmajiem ziņotājiem, kā arī notiek plānveida pārbaudes. Viņa gana atzina, ka šogad birojs plānveida pārbaudēs uz pašvaldībām vēl nav bijis.

Komisijā izskanēja, ka pēdējo divu gadu laikā likums ir atvērts sešas reizes. KNAB minēja, ka 2013.gada februārī iesniedza ļoti daudz priekšlikumu attiecībā uz komercdarbības ierobežojumiem, kur regulējums bijis paredzēts stingrāks par pašreiz esošo. Vienlaikus iesniegtie priekšlikumi ir palikuši neskatīti, bet Ministru kabinets sev nepieciešamos priekšlikumus par amatpersonu deklarāciju precizēšanu ir izņēmis no sākotnējā likumprojekta un sagatavojis jaunā likumprojektā, kas jau ticis pieņemts.

Iepriekš KNAB norādījis, ka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ir jāsalāgo ar Satversmes normu attiecībā uz noteikumiem deputātiem un ministriem.

Likumā par interešu konflikta novēršanu noteikts, ka deputāti un ministri nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas saņem pasūtījumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.

KNAB uzskata, ka, ievērojot Satversmē noteikto, nepieciešams atcelt to, ka likumā ir paredzēts minētais izņēmuma gadījums. Tas nozīmē, ka liegums uz deputātiem un ministriem attiektos arī tādā gadījumā, ja par iepirkumu tiktu veikts atklāts konkurss.

Vērtējot konstitūcijā lietotā vārda "koncesijas" nozīmi, būs jāanalizē, vai šis jēdziens attiecas arī uz likumā par interešu konflikta novēršanu minētajiem valsts finanšu līdzekļiem, valsts garantētajiem kredītiem un valsts privatizācijas fonda līdzekļiem.

KNAB attiecīgos grozījumus iepriekš iesniedzis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Iepriekš Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē tika aktualizēti arī citi jautājumi - par to, ka amatpersonu radiniekus nevajadzētu tik stingri ierobežot nodarboties ar komerciālo darbību, ka nepietiekami tiek regulēta situācija ar interešu konfliktu starp cilvēkiem, kuri dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, un KNAB ir jāiesniedz prakses apkopojums par interešu konflikta lietām.