L.Straujuma uzsver, ka valdības darbs aizvadītajā pusgadā ir bijis rezultatīvs, un ir izpildīta lielākā daļa no valdības rīcības plānā iekļautajiem vairāk nekā 400 uzdevumiem. Tiesa, vēl vairāki būtiski jautājumi, kurus jāatrisina līdz oktobrim.

„Ņemot vērā situāciju Ukrainā, valdības rīkojusies un pieņēmusi virkni lēmumu Latvijas aizsardzības un sabiedrības drošības stiprināšanai. Kopš maija sākuma ģeopolitiskā situācija ir kļuvusi vēl saspīlētāka - notikumi Ukrainā ir attīstījušies prātam neaptveramos mērogos, tūkstošiem cilvēku ir atņemtas dzīvības un šobrīd nekas neliecina, ka agresija varētu apstāties. Līdz ar to Latvijas drošībai mēs pievēršam arvien lielāku uzmanību un apzināmies, ka valsts nākotne ir tikai saprātīgas politiskas pārvaldības rokās, kas lielu uzmanību pievērš drošībai. Tiešā saistībā ar ģeopolitisko spriedzi par galveno prioritāti esam izvirzījuši jautājumus par valsts ārējo drošību,” uzsver L.Straujuma.

Veikta virkne pasākumu, lai stiprinātu valsts ārējo drošību, to skaitā stiprināta NATO sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā, kā arī ir pieņemts likums par finansējuma palielināšanu aizsardzībai 2% no IKP līdz 2020.gadam. Valdība ir arī piešķīrusi finansējumu Zemessardzes kaujas spēju attīstībai.

Latvijā ir sācis darboties NATO izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos. Latvijas starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai nozīmīgas ir uzsāktās sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

Informatīvās telpas aizsardzībai, kas ir būtiski valsts drošībai, valdība ir konceptuāli atbalstījusi Mediju politikas nodaļas izveidi - jau uzsākts darbs pie tās veidošanas.

Attiecībā uz valsts iekšējo drošību jāizceļ valdībā apstiprinātais Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2014.–2016.gadam, kā arī pilnveidotā psihotropo vielu (tā dēvētā „spaisa”) izplatības ierobežošana un kontrole. Joprojām notiek intensīvs darbs Zolitūdes traģēdijas iemeslu izmeklēšanā – aprīlī un maijā veikti divi stratēģiski svarīgi eksperimenti, lai nodrošinātu izmeklēšanai nepieciešamos mērījumus un izpēti. Zolitūdes traģēdijas lietas izmeklēšanas noslēgšana plānota līdz šīs valdības darba beigām. Saistībā ar būvniecības jomu jāmin arī jaunā būvniecības procesa regulējuma virzība (izstrādāti vairāk nekā 18 Ministru kabineta noteikumi likuma ieviešanai), kā arī rasts finansējums Būvniecības biroja izveidei.

Drošības jomā būtiski darbi paveikti arī tieslietu jomā – noslēgts līgums ar Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūru par jaunā cietuma būvniecības projekta izstrādi Liepājā. Tāpat panākts progress Administratīvo pārkāpumu reformā, kas paredz sakārtot administratīvo sodu sistēmu, iespēju ātrāk un efektīvāk īstenot sodu piemērošanu.

Drošība ir arī pārliecība par ikdienas stabilitāti. Iedzīvotāju labklājības sekmēšanai valdība atbalstīja pensiju indeksāciju š.g. 1. oktobrī - indeksācijai pakļautais pensiju apmērs 2014. gadā būs 285 eiro. Savukārt ar mērķi palīdzēt un sekmēt jauniešu nodarbinātību ieviesta Jauniešu garantija. Pēc piecu gadu pārtraukuma šogad atjaunoti vasaras nodarbinātības pasākumi skolēniem vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

Ņemot vērā, ka, uzsākot darbu, šī valdība apņēmās veidot zināšanu ekonomiku, veicot nopietnus ieguldījumus izglītībā, nozīmīgi darbi ir paveikti izglītības un zinātnes jomā - Saeimā ir apstiprinātas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam. Tāpat piešķirts trūkstošais finansējums ~816 000 eiro apmērā pedagogu atalgojumam 2014.gadā, kā arī izstrādāts jauns pedagogu darba samaksas modelis.

Veselības jomā apstiprināts Primārās veselības aprūpes attīstības plāns 2014.–2016. gadam, kas paredz uzlabot veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti un drošību. Jāmin arī progress e-veselības ieviešanām kur pieņemti noteikumi par vienoto veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu. Tāpat izstrādāts Vienotās nacionālās veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanas sistēmas koncepcijas projekts un uzsākta tā publiskā apspriešana.

Latvijas nākotnei ir svarīga arī ekonomiskā attīstība un finansiālā drošība. Eiropas Komisijai jau ir atmaksāta daļa no ekonomiskās krīzes laikā Latvijai izsniegtā starptautiskā aizdevuma 1 miljarda eiro apmērā. Veiksmīgi noslēgts eiro ieviešanas praktiskais posms, kas sekmējis arī starptautisko reitingu aģentūru vērtējumu (Standard&Poor’s, Fitch un Moody’s) un paaugstināja Latvijas kredītreitingu ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā. Tāpat būtiski, ka Eiropas Komisija oficiāli apstiprināja Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kā arī Saeima pieņēma ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likumu.

Eiropas Komisijā iesniegts apstiprināšanai Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam projekts, kas paredz kopējo atbalsta summu lauksaimniekiem – 1,531 miljards eiro, kas ir nozīmīgs atbalsts lauksaimniekiem. Tāpat lauksaimniekiem piešķirts papildu finansējums 5,77 milj. eiro apmērā zemes iegādes programmai lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Jāmin arī saglabāts līdzšinējais kadastrālās vērtības līmenis lauksaimniecībā izmantojamai zemei un meža zemei.

Ekonomikas jomā pieņemts jauns UIN nodokļa atvieglojums komersantiem par veiktajiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Savukārt atbalsts augstās pievienotās vērtības projektiem un ražošanai palielināts līdz 82,2 milj. eiro. Savukārt uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos ir pilnveidots tiesiskais regulējums saistībā ar valsts un pašvaldību tiesībām rīkoties ar savu NĪ (zemi), samazinot nomas maksu ne vairāk kā 50% no noteiktā apmēra.

Nozīmīgs darbs starptautiskā mērogā padarīts satiksmes jomā – panākta vienošanās starp Baltijas valstu Ministru prezidentiem par dzelzceļa „Rail Baltica” kopuzņēmuma dibināšanu. Tas ļaus Latvijas transporta tīklam vēl pilnvērtīgāk integrēties visas Eiropas transporta sistēmā.

Valdība veikusi nozīmīgus darbus, kas būs aktuāli galvenokārt nākamajām valdībām - Vispārējo lietu padomē apstiprināta nākamo ES Padomē prezidējošo valstu trio (Itālija, Latvija un Luksemburga) ES Padomes darba programma 18 mēnešiem. Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumi notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā, kas nodota ekspluatācijā šīs valdības laikā. Tāpat atjaunota Nacionālā kultūras padome un sākts darbs pie Latvijas simtgades svinību programmas sagatavošanas.

Valdības rīcības plāna izpilde – katras nozares būtiskākie paveiktie darbi Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītās valdības pusgadā aplūkojami infografikā.