Lēmums atteikt pielaidi valsts noslēpumam esot pieņemts, jo pārbaudes laikā konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt Naudiņa spēju saglabāt valsts noslēpumu. Ministrs par šādu lēmumu ir pārsteigts un gatavojas to apstrīdēt Ģenerālprokuratūrā. Ja arī šis lēmums būs negatīvs, tad viņš vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Naudiņam šķiet interesanti, ka kopš marta beigām, kad viņš tika apstiprināts ministra amatā, līdz brīdim, kad uzrakstīja savu īpašo viedokli, kurā pamato, kāpēc neatbalsta bankas "Citadele" pārdošanu, SAB ar viņu nav sazinājies. Pēc tam sekojuši vairāki izsaukumi uz SAB, pēdējais no tiem bijis pagājušajā nedēļā.

"Tas, manuprāt, arī ir spiediens uz nacionālo apvienību pirms vēlēšanām. Un viss process šķiet dīvains, jo atteikums saņemts termiņa pēdējā dienā," sprieda ministrs. Viņaprāt, tas vienlaikus ir arī nopietns Latvijas prestiža jautājums, proti, kā no ārpolitikas viedokļa patlaban izskatās Latvija, kur drošības dienesti atteikuši pielaidi valsts noslēpumam jau diviem ministriem.

Pats Naudiņš no amata atkāpties negrasās, jo līdz vēlēšanām atlikuši vairs tikai divi mēneši. Arī nākamajās Saeimas vēlēšanās viņš piedalīsies.

SAB lēmumu par pielaides nepiešķiršanu Naudiņam pieņēma jau trešdien, 13.augustā, taču to nepubliskoja.

Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību un pieņemto praksi pozitīva lēmuma gadījumā speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam tiek nogādāta konkrētās amatpersonas darba vietā. Savukārt gadījumos, kad pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek atteikta, persona par to tiek informēta rakstveidā. Šajā gadījumā vienlaikus tiek izskaidrota pārsūdzības kārtība.

SAB praksē vienmēr ir ievērojis principu publiski nekomentēt jautājumus, kas skar konkrētas personas, jo īpaši pirms ar šo informāciju ir iepazīstināta pati persona. Arī šoreiz SAB pieņemto lēmumu nekomentēja.

Saeima Naudiņu ministra amatā apstiprināja 27.martā.

Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta.

Pielaidi nevar izsniegt, ja persona iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, persona bijusi notiesāta par noziegumu un atrodas uzskaitē apreibinošu vielu atkarības dēļ.

Tāpat pielaidi atsaka, ja persona bijusi padomju specdienestu un ārpus Eiropas Savienības un NATO esošu drošības dienestu darbinieks. Pielaide arī nepienākas tām personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.

Pielaide nepienākas arī personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. LETA jau rakstīja, ka tieši šī norma bija minēta nu jau demisionējušajai tieslietu ministrei Baibai Brokai adresētajā SAB vēstulē. Arī viņai birojs atteica izsniegt pielaidi valsts noslēpumam.

Broka nolēma demisionēt pēc tam, kad atklājās, ka ģenerālprokurors nav mainījis SAB lēmumu par atteikumu viņai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam. Lai arī pielaides trūkums neliedza Brokai ieņemt tieslietu ministra amatu, viņa nevarēja piedalīties atsevišķu jautājumu izskatīšanā valdībā.

Paziņojot par tieslietu ministres amata atstāšanu, Broka savu lēmumu argumentēja ar atbildīgu pieeju ministres amatam, turklāt tuvākajos mēnešos valdībai jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi saistībā ar "Citadele bankas" pārdošanu, "Latvijas Gāzes" dažādiem jautājumiem, un tam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.

Līdz ar to Naudiņš ir kļuvis par otro nacionālās apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ministru, kuram SAB atteicies piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.