2014.gadā Latvijā darbojās 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 4 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2014.gadā.

2014.gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 375 455 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 166,975 milj.eiro. Lielākā daļa parādu lietu ārpustiesas parādu nozarē tika nodotas uz pilnvarojuma pamata, salīdzinoši maz tika slēgti cesijas darījumi. Kopējais parādu portfelis uz 2014.gada 31.decembri sastādīja 549,986 milj.eiro, kas ir par 33,28% vairāk nekā 2013.gada 31.decembrī (412,654 milj. eiro).

Attiecībā uz atgūto parādu lietu skaitu 2014.gadā, konstatējams, ka salīdzinājumā ar 2013.gada 2.pusgadu par 1% palielinājies neatgūto parādu skaits.

Apkopojot parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju sniegtos datus par apkalpoto parādu lietu skaitu, kas nodotas 1.piedziņā, 2.piedziņā un turpmākajās piedziņās, 2014.gadā par 10% palielinājies 1.piedziņā nodoto lietu skaits. Vienlaikus jāņem vērā, ka ne visiem parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem ir pieejama informācija, vai konkrētais parāds ir bijis jau iepriekš atgūšanā pie citiem parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem, līdz ar to apkopotajai informācijai ir tikai informatīvs raksturs.

Parādu portfeļa palielināšanās, kā arī parādu atgūšanas dinamika un viena parāda vairākkārtēja piedziņu liecina par dažādām tendencēm - gan par nozares specifiku, ka vidējais parādu atgūšanas laiks ir ilgs, gan par iedzīvotāju personīgo finanšu un budžeta plānošanas trūkumu un tēriņu prioritātēm. Kopumā secināms, ka iedzīvotāju norēķinu kultūra par dažādiem pakalpojumiem ir zema.

Pēc ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem datiem, 2014.gadā bija vērojams parādu lietu skaita pieaugums nebanku kreditēšanas un elektronisko sakaru nozarēs.

Straujākais pieaugums par 8% salīdzinājumā ar 2013.gada 2.pusgadu vērojams elektronisko sakaru nozarē. Tas varētu būt skaidrojams ar elektronisko pakalpojumu sniedzēju pastiprinātu sadarbību ar parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai atgūtu līdzekļus par kavētu rēķinu apmaksu kā arī izmantotu parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju izveidotās parādnieku datubāzes, kas ir vērtīgs informācijas avots par potenciālo klientu saistībām pret citiem pakalpojumu sniedzējiem un kreditoriem.

Par 6% lietu skaita pieaugums vērojams arī nebanku kreditēšanas nozarē, kam ir vairāki izskaidrojumi, gan tas, ka patērētāji nepārdomāti aizņēmušies, neizvērtējot savas parādu atdošanas iespējas, gan arī tas, ka aizdevēji dažkārt pietiekami nav izvērtējuši klientu maksātspēju. Tāpat šīs jomas parādu piedziņas lietu pieaugums skaidrojams arī ar nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju norādīto informāciju PTAC par ilglaicīgi kavēto kredītu nodošanu cesijā, kā rezultātā trīs un vairāk reižu ir samazinājies pagarināto līgumu īpatsvars.

Interesanta tendence ir tā, ka par 4% samazinājies parāda atgūšanā nodoto lietu skaits, kas nodotas no kredītiestādēm un par 6% parādu lietu skaits par precēm un pakalpojumiem, citās nozarēs samazinājums par 3%. Neskatoties uz šo tendenci 2014.gadā lielāko parādu summas apmēru no kopēja parādu portfeļa ārpustiesas parādu atgūšanā, tomēr sastādīja patērētāju parādi, ko ārpustiesas atgūšanai ir nodevušas kredītiestādes - uz 2014.gada 31.decembri tie bija 270,300 milj. eiro jeb 49% no kopējā parādu portfeļa, kas savukārt ir par 15% mazāk nekā uz 2013.gada 31.decembri.

Pārskats par ārpustiesas parādu atgūšanas sektoru 2014.gadā pieejams: http://www.ptac.gov.lv/sites/default/files/docs/apkopojums_2014.pdf