8. Decembris 2015 16:49
Jaunumi
Tiesa līdz nākamā gada martam atliek Zolitūdes traģēdijas krimināllietu
5
Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurori Agris Skradailis, Kaspars Cakuls un Jekaterina Kušakova tiesas sēdes laikā, kurā sāk izskatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu.
Evija Trifanova, LETA

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šodien līdz nākamajam gadam nolēma atlikt Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanu.

Advokāts Aldis Gobzems, vērtējot lēmumu nesadalīt krimināllietu, norādīja, ka advokāts Oskars Rode, kurš ir SIA "Maxima Latvija" juridiskās palīdzības sniedzējs, nonāk konfliktējošā situācijā, jo "Maxima" kā cietušā intereses ir konfliktējošas ar "Maxima" kā juridiskas personas, par kuru tiesai būs jālemj saistībā ar noteiktu piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu, interesēm.

"Maxima" pārstāvis norādīja, ka "Maxima" patlaban praktiski tikusi iedzīta stūrī, jo tādā gadījumā būtu jāmeklē jauns cilvēks, kuram būtu jāiepazīstas ar lietas materiāliem juridiskās palīdzības un aizstāvības sniegšanai.

Ņemot vērā radušos apstākļus, tiesa šodien nolēma atlikt tiesas sēdi līdz 2016.gada 1.marta plkst.10, lai "Maxima" varētu noorganizēt jaunu pārstāvniecību.

Tiesa šodien nolēma nesadalīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas procesu. Tiesa pēc pārtraukuma skaidroja, ka tā uzskata, ka, izskatot kriminālprocesu, netiks pārkāptas procesa dalībnieku tiesības un tādējādi tiks panākta lietas izskatīšana saprātīgos termiņos.

LETA jau ziņoja, ka iepriekš gan apsūdzēto, gan pašu cietušo vidū valdīja dažādi viedokļi par lietas sadalīšanu, "Maxima" juridiskās palīdzības sniedzējam Rodem norādot, ka tiesa ir procesa virzītājs un tā ir tiesīga pieņemt tādu lēmumu.

Savukārt iepriekš tiesneši Zolitūdes traģēdijas krimināllietā nolemj skatīt lietu un sevi neatstatīt, lai arī iepriekš viņi bija pieteikuši tādu lūgumu. Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, tika konstatēts, ka advokāts Artūrs Zvejsalnieks, kas aizstāv apsūdzēto Ivaru Sergetu, ir tiesas sēdes priekšsēdētāja Erlena Ernstsona bijušais darba kolēģis, kā arī tiesnesis pazīst vienu no cietušajiem, kura apmācības procesā Ernstsons ir piedalījies, tāpat viņu uzturot draudzību sociālajos tīklos. Savukārt tiesnese Dzintra Zemitāne bijusi labi pazīstama ar traģēdijā bojāgājušo ugunsdzēsēju Vilni Šteinīti.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šodien Ķīpsalas izstāžu hallē sāka iztiesāt vērienīgo Zolitūdes traģēdijas krimināllietu. Tā tika ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, kā rezultātā tas iegruva.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniekam Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi. Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.

Iepriekš Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi arī "Maxima Latvija" darbinieci Innu Šuvajevu. Persona pie kriminālatbildības tiek saukta pēc Krimināllikuma panta par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas.

Vēl pirms sākt skatīt šo lietu, no krimināllietas izskatīšanas vēlējās atstatīties tiesas sastāva priekšsēdētājs Ernstsons un tiesnese Zemitāne. Kā aģentūrai LETA toreiz paskaidroja tiesā, ievērojot to, ka tiesneses Zemitānes un tiesneša Ernstsona lēmumos par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas nav norādīti Kriminālprocesa likumā noteiktie neapstrīdamie interešu konflikta apstākļi, saskaņā ar Kriminālprocesa likumu tiesas priekšsēdētāja Daina Treija atzina viņu atteikšanos par nepamatotu un uzdeva turpināt veikt kriminālprocesu.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietu skata koleģiāli vairāku Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnešu sastāvā. Tiesas sastāva priekšsēdētājs ir Ernstsons un ar viņu kopā lietu skata arī tiesneses Zemitāne un Aiga Freimane, bet rezerves tiesnese ir Elīna Leitāne.

 
 
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
sm.
8. Decembris 2015 / 21:22
0
ATBILDĒT
Vai es pareizi sapratu, ka A.Gobzema arguments bija par pamatu lietas atlikšanai?

Kā situācijas, kad pēkšņi atklājas interešu konflikts (objektīvs apstāklis), būtu risināmas, lai neciestu ne lietas neatkarīga izskatīšana, ne procesuālais ātrums? Nezinot, kā tas tiek darīts ārvalstīs, man pirmā doma ir uzlikt soda naudu dalībniekiem par nolaidību/neciešu pret tiesu, ka nav veikuši pietiekamu izpēti. Ko no minētā, rūpīgi pieejot personālijām, nevarēja laikus atklāt? Sodam jābūt pietiekami lielam, lai atturētu apzinātu vilcināšanu.
Baraks Osama > sm.
8. Decembris 2015 / 22:25
0
ATBILDĒT
Šādās situācijās pirmkārt būtu jāvēršas pret attiecīgo advokātu, jo viņam pašam, zinot lietas materiālus un būtību, būtu vajadzējis saprast, ka te rodas interešu konflikts, nevis jāgaida, vai kāds par to nesūdzēsies.
cilveks > Baraks Osama
9. Decembris 2015 / 22:08
0
ATBILDĒT
tas tak pat nejuristam neadvokātam ir skaidrs, ka Rode zināja un ne tikai viņš.

Tā ir apzināta lietas vilcināšana pret ko jāvēršas ar vislielāko bardzību.

Ja advokāts vēl taisnojas, ka par to nav aizdomājies, tad tas pierāda, ka advokāti nav pelnījuši advokātu procesu un Satversmes tiesā lobētā prezumpcija par advokātu augsto profesionalitāti ir izgāzusies.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties