Lai gan par parlamenta deputātu politisko atbildību daudz diskutēts politikas zinātnē, Latvijā šis jēdziens līdz šim nav visaptveroši pētīts no tiesību zinātnes skatu punkta. Sava promocijas darba ietvaros A.Caics cenšas pierādīt hipotēzi, ka parlamenta deputāti ir politiski atbildīgi arī tiesību dimensijā, kas, viņaprāt, līdz šim ne teorētiskā, ne praktiskā aspektā nav pietiekami skaidri pamatots. 

Politisko procesu kontekstā politiskās atbildības jēdzienu izmanto gan politiķi, gan politologi, gan žurnālisti, gan arī dažādu sociālo grupu pārstāvji. Jēdzienu interpretē dažādi: pie varas esošie politiķi to izmanto, lai pamatotu nepieciešamību pieņemt sabiedrībā nepopulārus lēmumus, opozīcijā esošie politiķi – lai pieprasītu pie varas esošo politiķu atkāpšanos no amata, atsevišķi pētnieki to saista ar ideālu un pareizu rīcību, bet citi – ar, viņuprāt, Latvijā izplatīto bezatbildību. Lai gan jēdzienu plaši izmanto un tas minēts arī normatīvajos aktos un dažādu tiesu institūciju nolēmumos, tas nav precīzi un viennozīmīgi skaidrots ne tiesību normās, ne arī formulēts tiesu praksē.

A.Caics stāsta, ka "normatīvajos aktos politiskās atbildības jēdzienu lieto attiecībā uz dažādiem subjektiem, taču tas nav tiešiem vārdiem attiecināts ne uz Saeimu kā kopumu, ne arī uz tās deputātiem. Tādējādi Latvijā, kur parlaments ieņem īpašu vietu valsts varas realizācijas sistēmā, Saeimai attiecībā pret valsts suverēnās varas nesēju – Latvijas tautu – nav expressis verbis noteikta tāda politiskā atbildība, kas ietver deputātu pienākumu strādāt sabiedrības interesēs un gatavību atkāpties no amata gadījumā, ja konkrētas pilntiesīgo pilsoņu kopuma intereses netiek ievērotas."

"Vai vispār tiesiski iespējams konstatēt Saeimas kolektīvo un tās deputātu individuālo politisko atbildību, piemēram, izvērtējot to darba pienākumus, doto zvērestu, attiecības ar vēlētājiem un atzīstot noskaidroto apstākļu atbilstību tam, lai politisko atbildību varētu piemērot tādā izpratnē, kādā tā tiek tiesiski piemērota citiem subjektiem? Vai, izmantojot zinātniskās pētniecības metodes, iespējams izdarīt slēdzienu par Saeimas un tās deputātu politisko atbildību? Mans pētījums ir veltīts šo jautājumu risināšanai," skaidro autors. Viņš uzskata, ka izstrādātais promocijas darbs sniegs politiskās atbildības jēdziena skaidrojumu, salīdzinājumu ar  citiem atbildības veidiem, kā arī Saeimas deputātu politiskās atbildības raksturojumu. Autora ieskatā šis pētījums ir līdzeklis, kas var palīdzēt atrisināt dažādas neskaidrības saistībā ar Saeimas deputātu politisko atbildību.

Zinātniskā grāda pretendenta darbu recenzējis LU Juridiskās fakultātes profesors, Dr.iur. Ringolds Balodis (Latvijas Universitāte), Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, Dr.iur. Uldis Ķinis un Tallinas universitātes (Tallinna Ülikooli) Igaunijā profesors, Dr.iur. Pēteris Jervelaids (Peeter Järvelaid).

Promocijas darba aizstāvēšana notiks LU Juridiskās zinātnes nozares valststiesību, starptautisko tiesību, tiesību teorijas un vēstures, un policijas tiesību apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē. Sēde ieplānota 2016. gada 3. jūnijā, plkst. 10.00 Juridiskās fakultātes tiesas zālē (8. auditorija, 2. stāvā).

Ar darbu var iepazīties Latvijas Universitātes bibliotēkā: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).