Pirms otrā lasījuma izskatot grozījumus Augstskolu likumā, kas ļaus ieviest vienotu valsts līmeņa jurista kvalifikācijas eksāmenu, kā arī valsts līmeņa eksāmenus citās jomās, Saeimas komisijā šodien vērtēti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumi likuma grozījumiem.

IZM pārstāve Laura Treimane komisijā skaidroja, ka viens no variantiem paredz to, ka Ministru kabinets izstrādā vienotā eksāmena regulējošo kārību, kā arī finansēšanas kārtību. Ministrijas piedāvājums nosaka, ka eksāmenu rosina nozares ministrija, kas attiecīgi arī pārraudzītu valsts pārbaudījumu. Otrs piedāvājums atšķīrās ar to, ka prasības jomas eksāmenam izstrādā Ministru kabinets.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone papildināja, ka acīmredzot ministrija, ierosinot šādu eksāmenu, pirms tam uzklausa nozares ierosinājumus.

Parlamentārietis Ņiķita Ņikiforovs jautāja, kas maksās par šādu eksāmenu - vai finansiālais slogs gulsies uz valsts, vai arī studentu pleciem, kas nozīmēs arī studiju maksas palielināšanos. Treimane norādīja, ka specifiskos finansēšanas noteikumus noteikšot Ministru kabinets, jo katrā nozarē eksāmena izmaksas varētu atšķirties, līdz ar to tagad izmaksas noteikt likumiskā kārtībā nebūtu iespējams.

Ņikiforovs uzsvēra, ka jau tagad studenti jautā, cik liela summa nepieciešama eksāmena kārtošanai. Tāpat neesot skaidrs, par cik augstskolas būs spiestas palielināt studiju maksu vai arī cik daudz šim mērķim būtu jāparedz papildu finansējuma veidā no valsts budžeta.

Arī Tieslietu ministrijas pārstāve norādīja, ka patlaban nevar veikt konkrētus aprēķinus, bet, visticamāk, eksāmens nozīmēs studiju maksas pieaugumu. Taču, ja valsts būs gatava amortizēt izmaksas, tad tam arī būtu jābūt Ministru kabineta lēmumam.

Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Arkādijs Zvaigzne pauda neapmierinātību par to, ka maksa par eksāmenu būtu jāuzņemas studentiem, jo eksāmens pēc būtības ir tikai kontroles mehānisms, ko rosina valsts, nevis jaunu zināšanu un kompetenču iegūšanas veids studiju procesā, līdz ar to studējošajiem par to nebūtu jāmaksā.

Vilsones ieskatā likumprojekts būtu jāpapildina ar atrunu, ka būs panākta principiāla vienošanās par finansējuma sadali starp iesaistītajām pusēm, paredzot, cik lielu atbildību uzņemsies valsts un, piemēram, augstskola. Viņa piekrita, ka patlaban pateikt, ka par eksāmenu maksās studenti, nebūtu godīgi, līdz ar to valstij par to būtu jāuzņemas vismaz daļa atbildības. Arī komisijas vadītāja Ilze Viņķele pauda, ka, viņasprāt, finansiālā atbildība būtu jādala gan starp valsti, gan starp augstskolu.

Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts uzsvēra, ka eksāmena finansēšana ir ļoti būtisks jautājums, un, negūstot atbildes par atbildības sadali, šādu ierosinājumu tālāk virzīt nevar, jo ir skaidrs, ka tas noteikti radīs papildu izmaksas.

Komisija, balsojot par IZM pirmo priekšlikumu, to konceptuāli atbalstīja ar piebildi, ka IZM tajā jāietver nosacījumi par vienošanos saistībā ar eksāmena finansēšanas kārtību. Viņķele skaidroja, ka eksāmens varētu tikt ieviest vien gadījumā, ja šāda vienošanās un skaidrība tiks panākta.