Piektdien, 2. martā, pulksten 10.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē sāksies valsts informācijai un nākotnes saziņai veltīta konference “Runā valsts”.
Mainās valsts komunikācija, mediju telpa un lietotāju paradumi. Diskusija būs veltīta jautājumiem par valsts, pilsonisko un tiesisko informāciju un nākotnes vīziju, kā iedzīvotājiem nodrošināt tiesības zināt savas tiesības.
Konferences iecere ir rosināt pilsonisko sabiedrību diskusijai − cilvēks, valsts, likums un saziņa šo attiecību izpausmēs un saiknēs.
Konference, kuru vadīs žurnālists Haralds Burkovskis, iecerēta kā trīs tematiskas sarunas ar kopsavilkumu par secinājumiem, atziņām un atvērtajiem jautājumiem noslēgumā.
Pirmā saruna veltīta valsts informācijai, tās pieejamībai un tvērumam. Sarunu vadīs Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks. Viens no priekšlasījumu autoriem ir Eiropas Savienības (ES) Publikāciju biroja Oficiālā žurnāla un publikāciju direktorāta vadītājs Harolds Celms, kurš sniegs ieskatu ES vīzijā par oficiālās informācijas pieejamību.
Otrā saruna veltīta valsts stratēģiskajai komunikācijai un medijiem − to saskares punktiem. Kā uzrunāt iedzīvotājus ar valsts informāciju? Sarunu vadīs Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Viens no dalībniekiem ir Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits ar priekšlasījumu “Demokrātiskas valsts pienākumi pilsoniskās informācijas un izglītības jomā".
Trešā saruna turpinās risināt abu iepriekšējo iesāktos jautājumus, fokusējoties uz nākotnes saziņu valsts komunikācijas un mediju attiecību kontekstā. Sarunu vadīs LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītājs, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps.
Viena no dalībniecēm ir Tamperes Universitātes profesore, mediju un medijpratības eksperte Sirku Kotilainena, kuras priekšlasījums veltīts komunikācijas prasmēm mākslīgā intelekta laikmetā jeb, kā to pieteikusi autore, − vajadzība pēc medijpratības 3.0.
Jaunās tehnoloģijas, daudzveidīga un liela apjoma informācija rada izmaiņas komunikācijas paradumos. Katrs pats arī izplata informāciju un veido savu informācijas burbuli. Mainīgie rīki paver iespējas personības attīstībai, bet vienlaikus tie nes riskus.
Tādēļ kritiski domājošs indivīds ir zinošas un atbildīgas sabiedrības nepieciešamība. Demokrātiskās sabiedrības rītdiena − domāsim kopā, ko, kāpēc un kā konferencē “Runā valsts”. Tāds ir konferences rīkotāja − oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” − aicinājums.
Konferencē pulcēsies valsts informācijas veidotāji, lēmumu pieņēmēji, valsts (arī pašvaldību) iestāžu vadītāji un darbinieki, komunikācijas speciālisti, mediju politikas veidotāji, vērotāji, mediju telpas praktiķi un mediju patērētāji.
Sadarbības partneri − Tieslietu ministrija un LU Sociālo zinātņu fakultāte.
Mediju ievērībai − laipni gaidīti konferencē “Runā valsts”! Lūgums pieteikt dalību vietnē www.runavalsts.lv vai pēc reģistrācijas slēgšanas 1. martā, rakstot uz e-pastu info@lv.lv.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.