No lietas apstākļiem izriet, ka pieteicēja bija lūgusi nodrošināt tās izvirzītajam Ministru prezidenta amata kandidātam iespēju piedalīties noslēdzošajās Saeimas deputāta amata kandidātu televīzijas debatēs pirms 14. Saeimas vēlēšanām, kaut arī viņš vēlēšanās nekandidēja. Šo lūgumu televīzija noraidīja, to pamatojot ar redakcionālo izvēli priekšvēlēšanu raidījumos likt uzsvaru uz vēlēšanām pieteiktajiem deputāta amata kandidātiem. Uzskatot šādu pieeju par nevienlīdzīgu attieksmi pret politiskajām partijām, pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā, lai panāktu, ka kandidātam tiek atļauts piedalīties debatēs.

Administratīvā rajona tiesa noraidīja pieteicējas lūgumu par pagaidu noregulējumu, jo nekonstatēja pirmšķietamu televīzijas faktiskās rīcības prettiesiskumu. Izskatot lietu pēc būtības, tiesa vērtēja vienīgi sabiedriskā plašsaziņas līdzekļa faktiskās rīcības tiesiskumu un atzina, ka Latvijas Televīzijas sagatavotais rīcības plāns vēlēšanām ir tiesisks un nav radījis pieteicējai iemeslu paļauties, ka debatēs varēs piedalīties tās izraudzītais pārstāvis. Administratīvā apgabaltiesa pievienojās šā sprieduma motivācijai un nekonstatēja, ka Latvijas Televīzija ar savu rīcību būtu iejaukusies politisko partiju, tajā skaitā pieteicējas, tiesībās izvēlēties tās deputāta amata kandidātus vai Ministrija prezidenta amata kandidātu.

Senāts uzsvēra, ka saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu uz vismaz vienu dalību priekšvēlēšanu raidījumā televīzijā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros var pretendēt vēlēšanām pieteikto deputātu kandidātu saraksts, un šādas tiesības pieteicējai bija nodrošinātas. Kritēriju noteikšana dalībai priekšvēlēšanu raidījumos ir televīzijas brīva izvēle, ievērojot tās darbību un priekšvēlēšanu procesu regulējošās tiesību normas un principus. Pieteicējai, izvēloties Ministru prezidenta amata kandidātu, kas vienlaikus nekandidē uz deputāta amatu, bija jārēķinās, ka tam nebūs visas deputāta amata kandidātiem piešķirtās tiesības. Tā kā normatīvajos aktos nav ietvertas priekšvēlēšanu laikā izvirzīta Ministru prezidenta amata kandidāta tiesības uz dalību konkrētos priekšvēlēšanu raidījumos, pieteicējai nebija pamata paļauties uz šādu iespēju. Kā norāda Senāts, apgabaltiesa ir pārbaudījusi, ka visām partijām bija noteikti vienādi kritēriji dalībai debatēs, kā arī pārliecinājusies, ka noslēdzošās debates nebija vienīgais informācijas avots vēlētājiem par pieteicēju un pieteicējas izvirzīto Ministru prezidenta amata kandidātu.

Lieta SKA-56/2026 (A420260422)