Krājuma izlasē aptvertās tēmas: Latvijas valsts tiesiskie pamati, Satversmes pamatlicēji, Satversmes izdevumi un komentāri, Latvijas valstiskuma nepārtrauktība (kontinuitāte). Turpretī priekšlasījumā J. Pleps aplūkos tādus jautājumus kā Satversmes tapšana, likteņi, atjaunošana un nozīme.

Demokrātiskas tiesiskas valsts konstitūcija ir viens no nozīmīgākajiem valstiskuma simboliem. Mūsu valsts konstitucionālais pamats ir Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme). 1920. gada 17. un 18. aprīlī pēc Brīvības cīņām Latvijas tauta ievēlēja savus priekšstāvjus – Latvijas Satversmes sapulci, kas ir pirmais vēlētais mūsu valsts parlaments. Par Latvijas Satversmes sapulces prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti, kas vēlāk kā pirmais pildīja arī Latvijas Valsts prezidenta amata pienākumus. Savā uzrunā Satversmes sapulces svinīgajā sēdē Jānis Čakste norādīja, ka "[..] viņas [Satversmes sapulces] pilnvaras aptver visu Latvijas valsts dzīvi, uz viņu gulstas pienākums iekārtot un nodibināt mūsu valsti uz laiku laikiem."

1920. gada 1. maijā tika sasaukta Latvijas Satversmes sapulce. Viens no Satversmes sapulces galvenajiem uzdevumiem bija izstrādāt Latvijas Republikas pamatlikumu. Satversme tika pieņemta 1922. gada 15. februārī, izsludināta 1922. gada 30. jūnijā un stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī.

Īpašs paldies zinātniskajam konsultantam Dr.iur. Jānim Plepam par sadarbību krājuma izlases veidošanā.

Maiju LNB pasludina par Satversmes mēnesi bibliotēkā – 11. maijā notiks konference "Varas Latvijā. No senlaikiem līdz valstij", rīko Latvijas Universitāte un LNB, bet 31. maijā – starpdisciplināra saruna "Kad kaķis uz sliekšņa mazgājas…", rīko Latvijas Republikas Satversmes tiesa un LNB.