Eiropas prokurora amatam izvirza tādus pretendentus, kuri atbilst regulas 16. panta 1. punktā noteiktajām obligātajām Eiropas prokuroram izvirzītajām prasībām:

1) kuri ir Latvijas Republikas Prokuratūras prokurori vai Latvijas Republikas tiesneši;

2) kuru neatkarība ir neapšaubāma;

3) kuriem ir vismaz piecu gadu darba pieredze prokurora vai tiesneša amatā;

4) kuriem ir praktiska pieredze Latvijas Republikas tiesību sistēmā, finanšu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā, kā arī pieredze tiesu iestāžu starptautiskajā sadarbībā krimināllietās;

5) kuriem ir labas angļu, vācu vai franču valodas zināšanas;

6) kuri nav vecāki par 60 gadiem, turklāt spēs pabeigt sešu gadu pilnvaru termiņu Eiropas prokurora amatā ne vēlāk kā tajā mēnesī, kurā sasniegs 66 gadu vecumu.

Par priekšrocību tiks uzskatīts, ja pretendentam ir:

1) pieredze vadošā amatā un spēja koordinēt citu personu darbu;

2) pieredze finanšu un kukuļošanas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā, tai skaitā noziedzīgos nodarījumos, kas skar Eiropas Savienības finanšu intereses;

3) pieredze pārrobežu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā;

4) spēja strādāt multikulturālā vidē un saskarties ar tiesību sistēmām, kuras atšķiras no Latvijas Republikas tiesību sistēmas;

5) prasme strādāt komandā, komunicēt un vest sarunas;

6) prasme formulēt savu viedokli un patstāvīgi pieņemt lēmumus;

7) labas zināšanas Eiropas Savienības institucionālajā un tiesiskajā uzbūvē;

8) labas vismaz divu svešvalodu zināšanas (no obligāto Eiropas prokuroram izvirzīto prasību 5. punktā minētajām valodām).

Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurora amata pretendentu atlases komisijas izvirzītajiem trim atbilstošākajiem kandidātiem būs nepieciešama atļauja piekļūt Eiropas Savienības klasificētai informācijai atbilstoši līmenim "ES slepeni" (EU Secret).

Pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma iesniegšanas Ministru kabinetā par Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurora amata pretendentu atlases komisijas izvirzītajiem kandidātiem un šo pretendentu apstiprināšanas Ministru kabinetā saraksts ar trim atbilstošākajiem pretendentiem tiks nosūtīts regulas 14. pantā minētajai atlases komitejai.

Kandidātu izvērtēšanai saskaņā ar regulas 14. panta 3. punktu tiek izveidota atlases komiteja 12 personu sastāvā, kuras izvēlētas no Eiropas Savienības Tiesas un Revīzijas palātas bijušo locekļu, bijušo Eirojusta valstu locekļu, valstu augstāko tiesu locekļu, augsta līmeņa prokuroru un vispāratzītu kompetentu juristu vidus, savukārt vienu no izvēlētajām personām ierosina Eiropas Parlaments. Kā noteikts regulas 16. panta 2. punktā, pēc atlases komitejas atzinuma saņemšanas Eiropas Savienības Padome izraugās un ieceļ vienu no kandidātiem par attiecīgās dalībvalsts Eiropas prokuroru.

Pieteikuma dokumentus - motivētu pieteikumu latviešu un angļu, vācu vai franču valodā, kurā norādītas arī ziņas, kas apliecina pieredzi finanšu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā, kā arī pieredzi tiesu iestāžu starptautiskajā sadarbībā krimināllietās, dzīvesgaitas aprakstu (CV) latviešu un angļu, vācu vai franču valodā Europass CV formā (http://www.europass.lv/sakums), Ģenerālprokuratūras vai Tiesu administrācijas izsniegtu izziņu par darba stāžu un ieņemtajiem amatiem un citus dokumentus, kurus pretendents uzskata par nepieciešamu pievienot, - iesniedz Tieslietu ministrijas kancelejā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1536) vai nosūta elektroniski uz e-pastu (TM.kanceleja@tm.gov.lv) 14 kalendāra dienu laikā no sludinājuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Tālrunis uzziņām 67036970; 67036731.

Papildu informācija:

2019. gada 13. februārī tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr. 52 " Par atklāta konkursa izsludināšanu Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurora amata pretendentu atlasei" ar ko tiek uzsākta Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurora amata pretendentu atlases procedūra un izsludināts konkurss par Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurora amata pretendentu atlasi.

Eiropas prokuroru galvenās pilnvaras un amata pienākumi noteikti Padomes regulas (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (turpmāk – Regula) 12. pantā. Atbilstoši Regulai Eiropas prokurori uzrauga izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un apsūdzības uzturēšanu tiesā, par ko atbildīgi Eiropas deleģētie prokurori, kuri nodarbojas ar lietas izmeklēšanu, kriminālvajāšanu vai apsūdzības uzturēšanu tiesā savā izcelsmes dalībvalstī.

Eiropas Prokuratūra tiek veidota ar mērķi aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses. Eiropas prokuratūra būs galvenā iestāde, kas būs atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un apsūdzības uzturēšanu tiesā par tādiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses (piemēram, krāpšana, kas skar Eiropas Savienības fondus).

Eiropas Prokuratūru šobrīd veido 22 ES dalībvalstis (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija).