Konkrētajā revīzijā Valsts kontrole pievēršas tādiem objektiem, kas uzbūvēti par ES fondu finansējumu un Valsts kases izsniegtu aizņēmumu. Ar šādiem infrastruktūras objektiem tiek saprasti stadioni, peldbaseini, skolas un citi objekti, kuri jau sākotnējā posmā acīmredzami nevarēja tikt uzskatīti par ilgtspējīgiem. Kopumā Valsts kontrole saņēmusi vairāk nekā 200 ierosinājumu, kuru rezultātā revidējamo pašvaldību loks paplašināts ar divām pašvaldībām.

Gatavojoties revīzijai un izvērtējot dokumentus par infrastruktūras objektu plānošanu un būvniecību laikā no 2014. līdz 2019. gadam, Valsts kontrole konstatēja vairākus riskus, kuri saistās ar projektu prioritātes noteikšanu un mērķtiecīgu pašvaldībām aktuālāko problēmu risināšanu, iespējams, nerēķinoties ar patieso situāciju pašvaldībā, kuru ietekmē gan iedzīvotāju prioritātes un vajadzības, gan objektīvas prognozes par iedzīvotāju skaita samazināšanos. Tāpat riski identificēti saistībā ar nepieciešamību pēc saskaņotas un koordinētas infrastruktūras attīstības pašvaldībās, kā arī projektu lietderības, ekonomiskuma un efektivitātes pamatošanu. Tādēļ revīzijā pārbaudāmie jautājumi skars infrastruktūras attīstības prioritāšu definēšanu un saskaņotību ar dažādu līmeņu attīstības plānošanas dokumentiem. Nozīmīga ir pašvaldību veiktā izpēte un aprēķini, lai apzinātu būvējamā infrastruktūras objekta iespējamo finanšu plūsmu, kā arī kontrolētu un mazinātu projekta īstenošanas gaitā un objekta ekspluatācijā iespējamos riskus.

Plānojot revīziju, Valsts kontroles uzmanību piesaistīja fakts, ka pašvaldībām, lai saņemtu atļauju aizņemties Valsts kasē, papildus finanšu informācijai ir jāiesniedz tikai īss projekta apraksts, kurā netiek prasīts pamatot izvēlētā projekta nepieciešamību un lietderību. Turklāt normatīvajos aktos vēl līdz nesenam laikam nebija pietiekami daudz kritēriju, lai izvērtētu šādu projektu ekonomisko pamatojumu un ilgtspēju. Netika prasīts, kādi rādītāji un kādā apmērā tiks sasniegti, īstenojot projektu. Tātad pieņemot lēmumu, ka pašvaldība drīkst ņemt aizņēmumu, netika vērtēts, vai finansējums tiks izmantots lietderīgi. Šādi objekti rada pašvaldībām saistības ilgtermiņā, ne tikai atmaksājot aizņēmumus, bet arī nodrošinot šo objektu uzturēšanu un apsaimniekošanu pēc nodošanas ekspluatācijā. Lēmumu par tiesībām pašvaldībai saņemt aizņēmumu pieņem Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome.

Neraugoties uz to, ka šogad valstī pašvaldību aizņēmumu kopējais limits ir paaugstināts par 118 miljoniem eiro, ļoti iespējams, ka tas tiks izsmelts ātrāk nekā citus gadus, jo pašvaldību aktivitāte ir ļoti liela.

Vienlaikus šīs revīzijas ietvaros Valsts kontrole lūkojas arī pēc labās prakses piemēriem, kad pašvaldības ir veikušas rūpīgu un vispusīgu izvērtējumu par tās īstenoto projektu nepieciešamību un ekonomisko ilgtspēju, lai revīzijas rezultātā kopīgi ar pašvaldībām sagatavotu ieteikumus infrastruktūras objektu plānošanas, finansēšanas un īstenošanas pilnveidošanai.

 Revīzijā iekļautas Bauskas, Carnikavas, Dundagas, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jelgavas,  Krustpils, Kuldīgas, Ludzas, Rugāju, Salacgrīvas, Siguldas, Stopiņu, Valkas novadu pašvaldības un Jēkabpils pilsētas pašvaldība.