Pieteicēji bija vērsušies administratīvajā tiesā, jo Mārupes novada pašvaldības dome atteicās ārpus kārtas uzņemt viņu bērnu pašvaldības bērnudārzā un segt radušos papildu izdevumus par privāta bērnudārza apmeklēšanu. Pieteicēju ieskatā, bērnudārza rindas veidošana katru gadu no jauna, par pamatu ņemot bērna dzimšanas laiku, ir diskriminējoša, jo priekšroka tiek dota bērniem, kas attiecīgajā gadā dzimuši agrāk, un nostāda viņu decembrī dzimušo bērnu nelabvēlīgākā situācijā pret citiem. Tāpat pieteicēji apšaubīja pašvaldības saistošajos noteikumos ietvertos kritērijus, kad bērni uzņemami bērnudārzā ārpus kārtas.

Administratīvā rajona tiesa bija noraidījusi pieteikumu, atzīstot, ka bērnudārza rindas veidošana pēc bērnu vecuma nav uzskatāma par prettiesisku, jo rindas veidošanas kārtība ir likumdevēja un pašvaldības izšķiršanās un dažādu interešu saskaņošanas rezultāts.

Administratīvā apgabaltiesa bija apmierinājusi pieteikumu daļā un atzinusi, ka pašvaldības atteikums uzņemt bērnu pašvaldības bērnudārzā bijis prettiesisks, jo pašvaldība nav spējusi pamatot un pierādīt pieteicēju bērna kārtas numura izmaiņas bērnudārza rindā. Apgabaltiesa šā iemesla dēļ atzina, ka ir pārkāpts rindas veidošanas pamatprincips, proti, ka tās kārtībai jābūt skaidri saprotamai un izsekojamai. Tā kā pašvaldība bija norādījusi, ka tai nav iespēju pamatot pieteicēju bērna kārtas numura izmaiņas, jo izmantotā datorsistēma nenodrošina visas nepieciešamās informācijas atspoguļošanu, tiesa atzina, ka atteikums nav bijis balstīts pārbaudāmos faktos. Vienlaikus apgabaltiesa noraidīja pieteikumu daļā par zaudējumu atlīdzināšanu, norādot, ka pašvaldībai nav pienākuma nodrošināt bezmaksas izglītību bērniem līdz piecu gadu vecumam un ka nav konstatējama cēloņsakarība starp pašvaldības atteikumu un pieteicējiem nodarītajiem zaudējumiem.

Izskatījis pieteicēju iesniegto kasācijas sūdzību, Senāts atzina, ka pārsūdzētais spriedums daļā par atteikumu atlīdzināt zaudējumus atceļams. Pārējā daļā Senāts piekrita apgabaltiesas vērtējumam un atstāja pārsūdzēto spriedumu negrozītu. Kā norāda Senāts, tiesa, lai arī konstatējusi pašvaldības prettiesisku rīcību, nav vērtējusi atlīdzināmu zaudējumu esību konkrētajā gadījumā un to apmēru. Proti, tā nav pārbaudījusi, vai pieteicējiem faktiski radušies izdevumi par bērnudārza apmeklēšanu, kas pārsniedz pašvaldības noteikto līdzfinansējuma apjomu, un vai pieteicēji būtu varējuši šādus zaudējumus novērst vai samazināt. No šo apstākļu noskaidrošanas ir atkarīgs, vai un kādā apmērā pašvaldībai varētu būt pienākums šos zaudējumus atlīdzināt.

Lieta SKA-66/2026 (A420153722)