“Lai izpildītu Moneyval ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, ir jānovērš riski, kas aktuāli ne vien mūsu nacionālajai drošībai, bet arī finanšu sektora stabilitātei un starptautiskajai reputācijai. Ar grozījumiem paredzēts ieviest Moneyval rekomendācijas, kas būtiski stiprinās mūsu finanšu sektoru un spēju pretoties mūsdienu apdraudējumiem,” iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

Likuma grozījumi likumdošanā ievieš formālu un juridisku mehānismu, kā Latvija var ierosināt noteikt starptautiskas sankcijas, nenosakot nacionālas sankcijas. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šādas tiesības Latvijai jau ir starptautiski.

Tāpat papildināts kompetento institūciju skaits, kuras ir atbildīgas par starptautisko vai nacionālo sankciju izpildi, izpildes uzraudzību vai kontroli, kā arī noteikts, ka valstij saistošās sankcijas ir jāievēro visām personām Latvijā. Līdz ar grozījumiem precizēts arī regulējums par sankciju ievērošanu publiskajos iepirkumos, kā arī ieviests regulējums par publisko tiesību subjektu tiesībām sankciju gadījumā slēgt līgumus.

Savukārt, lai koordinētu kompetento institūciju darbību un veicinātu vienotu pieeju normatīvo aktu piemērošanā, likuma grozījumi deleģē Ministru kabinetam izveidot Sankciju koordinācijas padomi.

Tāpat noteikts arī ziņošanas pienākums par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanas mēģinājumiem, iespējamiem pārkāpumiem un tā rezultātā iesaldētiem līdzekļiem. Vienlaikus paredzēts, ka no juridiskas un tajā skaitā arī civiltiesiskas atbildības ir atbrīvotas personas, kas par iespējumiem sankciju pārkāpumiem informē kādu no kompetentajām iestādēm vai Valsts drošības dienestu.