“Jaunā kārtība būtiski paātrinās informācijas apmaiņu starp zvērinātiem tiesu izpildītājiem un kredītiestādēm. Vairs nebūs nepieciešams gatavot dokumentus un sūtīt tos pa pastu vai e-pastu. Tādējādi tiks ietaupīts ne vien laiks un līdzekļi, bet samazināsies arī iespējamo manuālo kļūdu skaits un palielināsies datu drošība, jo datu apstrādē būs iesaistīts mazāks cilvēku loks,” norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Uzsākot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem, zvērināts tiesu izpildītājs vispirms iegūst ziņas no Kontu reģistra par parādnieka kontiem kredītiestādēs. Pēc tam tiesu izpildītājs Izpildu lietu reģistrā sagatavo un elektroniski nosūta attiecīgajām kredītiestādēm rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu rīkojumā norādītajā apmērā.

Vienai no kredītiestādēm tiesu izpildītājs rīkojumā uzdod saglabāt parādnieka – fiziskas personas – rīcībā naudas summu vienas minimālās mēneša darba algas (430 EUR) apmērā (uzturlīdzekļu piedziņas gadījumā tiek saglabāta puse no vienas minimālās mēneša darba algas – 215 EUR). Ja parādniekam – fiziskajai personai – ir atvērti vairāki konti, tad ir svarīgi sadarboties ar zvērinātu tiesu izpildītāju un savlaicīgi informēt viņu par kontu, kurā saglabājama neapķīlājamā naudas summa.

Kredītiestādēm trīs darba dienu laikā jānosūta zvērinātajam tiesu izpildītājam uz Izpildu lietu reģistru atbilde par apķīlātās summas apmēru. Pēc tam tiesu izpildītājs dod rīkojumu pārskaitīt apķīlātos līdzekļus viņa depozīta kontā Valsts kasē, vienlaikus parūpējoties par to, lai apķīlātie līdzekļi, kas pārsniedz piedzenamo summu, nekavējoties tiktu atbrīvoti no apķīlājuma.