Regulas izpratnē "tiešsaistes platformas" ir tiešsaistes tirdzniecības vietas, tiešsaistes lietojumprogrammu tirdzniecības vietas un sociālie mediji, kā arī tiešsaistes meklētājprogrammas, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas, ciktāl tie sniedz pakalpojumus ES reģistrētiem komerciālajiem lietotājiem (komersantiem), kas savukārt piedāvā preces vai pakalpojumus ES patērētājiem (piemēram, Google Play, Apple App Store, Facebook, Instagram, Uber, Youtube, Amazon, eBay, Taxify, City24, PērkamKopā, u.c.).

Tiešsaistes platformas ir galvenās digitālās tirdzniecības veicinātājas un tās kļūst arvien populārākas ES. Eiropas Komisija, konstatējot problēmas ES tiešsaistes platformu darbībā, kas saistītas ar negodīgu tirdzniecības metožu izmantošanu un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkumu platformu lietotājiem, izstrādāja Regulu, kas tagad būs juridiskais ietvars, lai šīs problēmas risinātu.

Saskaņā ar Regulā noteikto, tiešsaistes platformām līdz 2020. gada 12. jūlijam būs jāpārskata un jāpilnveido līgumi un tajos ietvertie platformu lietošanas nosacījumi. Platformām tiek noteikti šādi pienākumi:

1) skaidri atrunāt visu informāciju platformu izmantošanas līgumos un lietošanas noteikumos, tostarp, platformas lietošanas ierobežojumus;

2) informēt komersantus, ja to darbība platformā tiek apturēta, norādot arī šāda lēmuma pamatojumu. Savukārt, ja darbības apturēšana vēlāk tiek atcelta, tad platformu īpašniekiem ir pienākumus komersanta darbību atjaunot iepriekšējā apjomā;

3) saprotami atrunāt meklēšanas rezultātu secību ietekmējošos faktorus u.c. platformu darbības būtiskos nosacījumus.

Lai nodrošinātu efektīvas tiesiskās aizsardzības iespējas, platformām tiek noteikts pienākums veidot un izmantot bezmaksas iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas, caur kurām komersanti var risināt platformu lietošanā radušās problēmas. Vienlaikus paredzēts platformu līgumos un lietošanas noteikumos paredzēt brīvprātīgu mediācijas kārtību, norādot vismaz divus iepriekš noteiktus mediatorus, pie kuriem strīda puses var vērsties. Vienlaikus netiek ierobežotas tiesības pēc abpusējas vienošanās pusēm izvēlēties citus mediatorus.

Tāpat Regula dod iespēju arī attiecīgām prasībām atbilstošām organizācijām, apvienībām vai publiskām iestādēm vērsties ES dalībvalstu tiesās ar prasību pret tiešsaistes platformu pakalpojumu sniedzēju, ja tiek konstatēts Regulas prasību pārkāpums. Sarakstu ar šādām iestādēm izveidos un publicēs Eiropas Komisija sadarbībā ar ES dalībvalstīm. Attiecīgajām prasībām atbilstošas iestādes varēs brīvprātīgi pieteikties iekļaušanai sarakstā.

Regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2019. gada 11. jūlijā, bet Regulas nosacījumi tiks piemēroti gadu pēc tās publicēšanas dienas.