Ministru kabinetā apstiprinātie Trauksmes celšanas likuma grozījumi nosaka administratīvo atbildību par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam. Nelabvēlīgas sekas var izpausties, piemēram, kā darbinieka sodīšana, pazemināšana amatā vai pārcelšana citā amatā, darba uzteikums, negatīvs darba snieguma novērtējums, atalgojuma izmaiņas, kā arī psiholoģiska vai fiziska ietekmēšana.

Jāņem vērā, ka kādu darbību var uzskatīt par nelabvēlīgām sekām trauksmes cēlējam vai tā radiniekam tikai tad, ja tā notikusi pēc trauksmes celšanas ziņojuma iesniegšanas. Šādā gadījumā pusei, kas ir radījusi nelabvēlīgās sekas trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam, ir jāpierāda, ka šī darbība bijusi pamatota un nekādā veidā nav saistīta ar trauksmes celšanu. Pretējā gadījumā nelabvēlīgo seku radītājam tiks piemērots naudas sods, kas fiziskai personai ir no 30 līdz 700 eiro, amatpersonai – no 40 līdz 700 eiro, bet juridiskai personai – no 70 līdz 14 000 eiro.

Tāpat administratīvā atbildība tiek noteikta par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu. Trauksmes celšana ir godprātīga ziņošana par pārkāpumiem, kas novēroti darba vietā un var radīt kaitējumu sabiedrībai. Trauksmes cēlējs ziņošanas brīdī sniedzamo informāciju uzskata par patiesu un savu ziņojumu par pamatotu.

Atbildība ir paredzēta, lai novērstu tādus gadījumus, kad trauksmes cēlēja ziņojumā apzināti norādīta nepatiesa informācija. Tādā veidā ar administratīvās atbildības noteikšanu trauksmes cēlējiem paredzēts mazināt iespējas, ka trauksmes celšanas mehānismi tiek izmantoti, piemēram, personīgu interešu un nesaskaņu risināšanai, atriebībai darba devējam vai kādas personas vai organizācijas reputācijas graušanai. Par nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojumu, grozījumi likumā paredz piemērot naudas sodu no 30 līdz 700 eiro.

“Atbildības noteikšana trauksmes celšanas jomā ir viens no priekšnosacījumiem, lai Trauksmes celšanas likums darbotos efektīvi. Abi pārkāpumi ir uzskatāmi par bīstamiem, jo viens ir saistīts ar atriebību personai, kura sabiedrības interesēs sniedz informāciju par tai zināmu pārkāpumu. Savukārt otrs pārkāpums saistīts ar negodprātīgu trauksmes celšanas mehānismu izmantošanu, radot kaitējumu un nepamatoti apdraudot reputāciju. Atgādinu, ka trauksmes celšanas mehānisms ir būtisks rīks sabiedrības interešu aizsardzībai un ir svarīgi to izmantot godprātīgi un arī veicināt izpratni, ka vēršanās pret trauksmes cēlējiem nav atbalstāma un par to ir paredzēts sods,” skaidro Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Par grozījumiem Trauksmes celšanas likumā vēl jālemj Saeimai, taču, ja tie gūs atbalstu, tad administratīvo atbildību varēs sākt piemērot no 2020. gada 1. janvāra. Par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību un valsts civildienesta jomās administratīvo sodu piemēros Valsts darba inspekcija un Iekšlietu sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē – Valsts policija. Ministru kabineta sēdē tika arī panākta vienošanās, ka tiks izmantoti disciplinārsodi – Militārā policija tos piemēros par pārkāpumiem militārā dienesta jomā, savukārt Valsts policija – amatpersonām ar speciālām dienesta pakāpēm iekšlietu sistēmā.

Vairāk par ar trauksmes celšanu saistīto administratīvo atbildību var uzzināt “Grozījumi Trauksmes celšanas likumā” anotācijā.