Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: “Ir skaidrs, ka Covid-19 ierobežojošo pasākumu dēļ negatīvu ietekmi jūt ikviens uzņēmējs. Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmēju organizācijām jau kopš pirmās dienas izskata visus iespējamos variantus, kā šajā krīzes situācijā sniegt atbalstu uzņēmējiem, lai vīrusa izraisītais “sitiens” ir jūtams iespējami mazāk, un lai pēc ārkārtas stāvokļa beigām ikviens uzņēmums varētu atgriezties savā ierastajā darba ritmā”.

“Valdība jau šobrīd dara visu iespējamo, lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes ietekmi uz tautsaimniecību. Ir skaidrs, ka piešķirtie atbalsta instrumenti un to nosacījumi ir patstāvīgi jāpilnveido. Šobrīd jau ir pārskatītas prasības, atbilstoši kurām plašāks krīzes skarto uzņēmēju loks varēs uz laiku atlikt nodokļu maksājumus, kā arī noturēt darbiniekus, piesakoties dīkstāves pabalstam. Taču mēs turpināsim sekot Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajai informācijai par to, cik daudz un kādi uzņēmumi izmanto šo atbalsta instrumentu, vai tas  šobrīd ir optimālākais risinājums un patiešām sniedz atbalstu arī reālajā dzīvē,” turpina ministrs.

Līdz ar grozījumiem atbalstu varēs saņemt arī uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019. gada 1. marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķina, attiecinot to pret vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Tāpat precizēts atbalsta saņemšanas kritērijs attiecībā uz nodokļu parāda apmēru, pieļaujot iespēju pieteikties atbalstam krīzes skartajiem darba devējiem ar lielāku nodokļu parādu. Uzņēmums varēs pieteikties atbalstam, ja tam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nebūs lielāks par 1000 eiro, vai ja lielāka parāda gadījumā tam piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.

MK noteikumos vienlaikus iekļauts punkts, ka Valsts ieņēmumu dienests informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un sociālos dienestus par personām, kurām piešķirts dīkstāves pabalsts. Tas nepieciešams, lai novērstu situāciju, ka vienai un tai pašai personai tiek piešķirts gan dīkstāves pabalsts, gan pašvaldības pabalsts krīzes situācijā (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 37. punkts nosaka, ka laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību, un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām pašvaldība var piešķirt ģimenei (personai), kura ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, pabalstu krīzes situācijā, kas tiek izmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem).

Kā informēts iepriekš, dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi:

• kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 procentiem;
• kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 procentiem, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

• uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;
• uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
• ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Uzņēmumiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķinās, attiecinot to pret vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Dīkstāves pabalstu izmaksā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku dīkstāves periodā sakarā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši uzņēmuma norādītajam dīkstāves periodam.

Dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts darbiniekam 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem pēdējos 6 mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, uzņēmumam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (EDS) līdz 2020. gada 25. aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam.  Uzņēmumam iesniegumā jānorāda:

• krīzes skartā darba devēja nosaukumu un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;
• dīkstāves periodu;
• pamatojumu par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs;
• informāciju par darbinieku, kuram ir iestājusies dīkstāve (darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dīkstāves periodu un kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā);
• apliecinājumu, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas.

Valsts ieņēmumu dienests pieprasīto dīkstāves pabalstu izmaksās piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā, un Elektroniskās deklarēšanas sistēmā informē par to iesnieguma iesniedzēju. Darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informē krīzes skartais darba devējs.

Detalizēti ar valdības apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” varēs iepazīties tuvākajā laikā Ministru kabineta tīmekļa vietnē.