Jau šobrīd PTAC ir saņēmis informāciju par vairākiem gadījumiem, kad precēm vai pakalpojumiem tiek piedēvētas īpašības, ka tās var pasargāt vai tās var izmantot terapijā pret jaunā koronavīrusa COVID-19 izraisīto slimību, tāpēc dalāmies ar, piemēriem, kur reklāmas raisa pamatotas aizdomas par faktu patiesumu:

1. Iekārta, kas attīra ūdeni un garantē vīrusu un baktēriju iznīcināšanu, apgalvojot, ka ūdens pēc iekārtas lietošanas būs brīvs no jaunā koronavīrusa. PTAC norāda, ka, ņemot vērā kompetento iestāžu, kā arī ārstu un ekspertu secinājumus, nav informācijas, ka COVID-19 vīruss izplatās dzeramajā ūdenī vai, ka ir kāda ierīce, kas var attīrīt no tā.
2. Nabassaites cilmes šūnu terapija, kas palīdzēs ārstēt jaunā koronavīrusa COVID-19 izraisīto slimību. Šobrīd nav izstrādāti vai citādi konstatēti medikamenti, terapijas vai citi ārstniecības līdzekļi, kas ārstētu vai pasargātu no slimības ko izraisa COVID-19, tādējādi reklāma slimības ārstēšanai vai prevencijai ir maldinoša.
3. Solārija pakalpojumi tiek reklamēti apgalvojot, ka UV starojuma iekārtas uzlabos cilvēka veselību. Ultravioletā starojuma iedarbība var būt kaitīga cilvēka veselībai, tādēļ norādīt uz šāda pakalpojuma pozitīvo ietekmi uz cilvēka veselību/šajā gadījumā vīrusu un baktēriju iznīcināšanu, ir aizliegts!

PTAC ir konstatējis, ka ir vēl dažādas preču grupas, piemēram, gaisa attīrītāji un jonizētāji, COVID-19 diagnosticēšanas testi u.c., kas arī tiek piedāvāti iegādei patērētājiem. PTAC atgādina, ka negodīgas komercprakses regulējums aizliedz sniegt patiesībai neatbilstošu informāciju par to, ka prece vai pakalpojums var palīdzēt izārstēt slimības, novērst disfunkciju vai fiziskos defektus. Ņemot vērā, ka patlaban zāles pret COVID-19 nav pieejamas, tad šādu un līdzīgu frāžu izmantošana nav pieļaujama.

Padomi kritiskai informācijas izvērtēšanai

Vispirms aicinām patērētājus atpūsties no informācijas pārpilnības. Uz brīdi atslēgties no viedierīcēm, TV vai radio pārraidēm. Satraukumā vai bailēs ir grūti, teju neiespējami, pieņemt gudrus lēmumus, tāpēc arī patērētājus aicinām būt kritiskiem un rūpīgi izvērtēt pieejamo informāciju. Tieši šobrīd, tas ir īpaši svarīgi! Saņemot informāciju, uzdodiet sev šādus jautājumus:

1. Kas ir sagatavojis izplatīto informāciju? / Kurš izplata šo informāciju? Vai es viņu pazīstu? Vai viņam par to maksā? Vai es uzticos informācijas avotam? Vai es esmu pārliecināts, ka informācijas avots neslēpj savu identitāti?
2. Ko viņi vēlas, lai es daru? Lai izlasu informāciju vai veicu kādas konkrētas darbības? Vai viņi grib, lai es kaut ko nopērku, lejup lādēju kādu lietotni vai atklāju savus personas datus?
3. Vai šie vēstījumi ir pierādāmi? Izmanto dažādus neatkarīgus avotus, lai pārbaudītu faktus. Vienmēr izmanto vairāk nekā vienu informācijas avotu. Vai pēc faktu pārbaudes informācija vēl joprojām šķiet patiesa? Visu internetā pieejamo informāciju nav iespējams pārbaudīt, tāpēc aicinām atbildes meklēt uzticamās interneta vietnēs, piemēram, https://covid19.gov.lv/

Kad saskaraties ar jaunu un satraucošu informāciju, ieturiet pauzi. Pārrunājiet to ar kādu citu, mēģiniet pārbaudīt faktus. Tikai pēc tam pieņemiet lēmumu par to, ko ar šo informāciju darīt – iegādāties kādas preces, dalīties informācijā ar citiem, vienkārši ignorēt informāciju vai nodot to atbilstošajām iestādēm?

Ja jums ir aizdomas par komersantu negodprātīgu rīcību, sniedziet informāciju PTAC!

Aicinām rūpīgi izvērtēt dažādu preču un pakalpojumu iegādi, par kuriem tiek izteikti šādi apgalvojumi un sekot līdzi Pasaules veselības organizācijas mājaslapā pieejamajai informācijai par visbiežāk sastopamajiem mītiem par COVID-19. Un vienlaikus aicinām tirgotājus neizmantot savos piedāvājumos frāzes, kas patērētājiem liek domāt par to labvēlīgo ietekmi, izvairoties vai ārstējoties no COVID-19.