“Satversmes sapulce, kuras uzdevums bija izstrādāt neatkarīgas Latvijas konstitūciju, pati bija ievēlēta pēc moderniem, Rietumeiropas mērogā progresīviem principiem – demokrātiski, piešķirot vēlēšanu tiesības abiem dzimumiem, ievērojot nacionālo minoritāšu intereses un citas brīvības. Tādēļ arī Satversme tapa, ievērojot šos pamatprincipus, un tā joprojām ir spēcīga, vieda un eiropeiska konstitūcija, kas uzsver mūsu valsts galvenās vērtības un veido lielo ietvaru Latvijas valsts pastāvēšanai,” uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Satversmes sapulces vēlēšanās 1920. gada 17. un 18. aprīlī nobalsot ieradās teju 85 procenti no reģistrētajiem vēlētājiem. Satversmes sapulci veidoja dažādi politiskie spēki. Tajā darbojās sociāldemokrāti, latviešu pilsoniskās partijas, nacionālo minoritāšu pārstāvji un citas partijas.

Sākotnēji Satversmes sapulcē ievēlēja 150 deputātus no 16 sarakstiem. 1920.gada rudenī to papildināja vēl divi deputāti no Ziemeļvidzemes reģioniem, kuros aprīlī vēlēšanas nenotika, jo tobrīd tie vēl atradās Igaunijas armijas kontrolē.

Par Satversmes sapulces prezidentu kļuva Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste. Pirmā tautas vēlētā likumdevēja prezidents pildīja arī valsts galvas funkcijas.

Satversmes sapulces pamatuzdevums bija konstitūcijas izstrāde. Vienlaikus tā pieņēma arī virkni citu likumu. Tās darba kārtībā bija valsts pārvaldes un tiesu darba noregulējums, Latvijas teritoriālais iedalījums, finanšu un sociālā sistēma, kā arī daudzi citi jautājumi. Satversmes sapulce strādāja vairāk nekā divarpus gadus un šajā laikā sanāca uz 213 sēdēm.

Godinot Satversmes sapulces sanākšanas 100. gadadienu, Saeimas priekšsēdētāja un Prezidija locekļi piektdien, 1. maijā, noliks ziedus Jāņa Čakstes atdusas vietā Otrajos Meža kapos.