Izskatāmajā lietā Senāts atbildēja uz jautājumu, vai lietas dalībniekam ir tiesības, iesniedzot pretapelācijas sūdzību, pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu daļā, kura nav pārsūdzēta ar apelācijas sūdzību.

Senāts norādīja, ka apgabaltiesas tiesnesis, pieņemot lēmumu, nebija ievērojis Senāta judikatūru. Pastāvīgajā judikatūrā ir noteikts, ka pretapelācijas sūdzība ir pieļaujama arī par to sprieduma daļu, par kuru nav iesniegta apelācijas sūdzība, jo ar pretapelācijas sūdzību spriedums tiek pārsūdzēts pēc būtības, un tādēļ spriedums nevar stāties spēkā līdz pretapelācijas sūdzības izskatīšanai. Nostiprinot šo atziņu judikatūrā, Senāts ir ņēmis vērā izlīdzinošā taisnīguma apsvērumus, proti, jānodrošina vienlīdzīgs procesuālo tiesību samērs starp pusēm. Ja kāda puse ir pārsūdzējusi spriedumu, ar kuru prasība ir daļēji apmierināta, tad otrai pusei ir jānodrošina tiesības reaģēt uz procesuālā pretinieka iesniegto apelācijas sūdzību, pārsūdzot ar pretapelācijas sūdzību spriedumu pilnā apjomā, jo citādi spēku samērs pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas kļūtu nevienlīdzīgs.

Senāts arī akcentēja: ja iesniegta pretapelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu pilnā apjomā, t.i., arī daļā, ar kuru apmierināta pretapelācijas sūdzības iesniedzēja prasība, ir kļūdaini uzskatīt šo sprieduma daļu par stājušos spēkā pirms pretapelācijas sūdzības izskatīšanas. Pretējā gadījumā šī sprieduma daļa būtu izpildāma un netiktu nodrošinātas pretapelācijas sūdzības iesniedzēja intereses – kļūtu bezjēdzīga pretapelācijas sūdzības iesniegšana par visu spriedumu. Turklāt, pretēji Satversmes tiesas judikatūrai, netiktu panākts tiesiski noturīgs tiesvedības procesa noslēgums. Apelācijas sūdzība nevar ierobežot pretapelācijas sūdzības apjomu, jo pretapelācijas sūdzības institūtam zustu jēga – to pašu ierobežotu apjomu varētu panākt ar iebildumiem pret apelācijas sūdzību.

Visbeidzot Senāts uzsvēra arī valsts intereses kopumā. Pretapelācijas sūdzības jēga ir veicināt tiesiskās noteiktības iestāšanos civiltiesiskos strīdos un atturēt no nevajadzīgas tiesāšanās. Iespēja, ka varētu tikt iesniegta pretapelācijas sūdzība, var atturēt otru prāvnieku no apelācijas sūdzības iesniegšanas, jo ar pretapelācijas sūdzību var tikt pārsūdzēta tā sprieduma daļa, kas apmierina šo prāvnieku un ar kuru pirmais prāvnieks ir samierinājies, lai neturpinātos tiesvedība.

Komentējot Senāta lēmumu, Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda: “Šāds iztulkojums ne vien rada labvēlīgu augsni kompromisam starp pusēm un novērš nevajadzīgu tiesāšanos, bet arī nostiprina tiesisko stabilitāti, samazinot nepieciešamību pēc sprieduma izpildes apturēšanas un apvērsuma prasībām.”

Lieta Nr. SKC-97/2020, C29520717, ECLI:LV:AT:2020:0429.C29520717.11.L