Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Pieņemtie grozījumi ir būtisks solis, lai stiprinātu tiesiskumu un sekmētu lielāku sabiedrības uzticību tiesu varai un tiesnešiem. Šo grozījumu atbalstīšanu pēdējā un galīgajā lasījumā Saeimā gaidīja ne tikai sabiedrība, bet arī Tieslietu ministrija. Svarīgs priekšnoteikums demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai ir tiesas neatkarība, to nepieciešams līdzsvarot ar atbildību, ko apliecina šie grozījumi.”

Lai nodrošinātu maksimāli operatīvu lēmumu pieņemšanu par tiesneša atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, kā arī stiprinātu tiesnešu pašpārvaldes lomu, grozījumi paredz, ka lēmumu par tiesneša atstādināšanu no pienākumu pildīšanas disciplinārlietas izskatīšanas laikā pieņem Tiesnešu disciplinārkolēģija pēc disciplinārlietas ierosinātāja priekšlikuma vai pēc savas iniciatīvas.

Tāpat grozījumi nosaka tiesas priekšsēdētāja tiesības ierosināt tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, ja konstatēti trūkumi tiesneša darba kvalitātē, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu tiesas darbu un iespēju pašai tiesu varai reaģēt uz iespējamu tiesnešu neprofesionalitāti un iespējamiem pārkāpumiem tiesneša darba organizācijā.

Pieņemtie grozījumi paredz arī jaunu tiesneša amata kandidātu atlases modeli, atsakoties no kvalifikācijas eksāmena kā atsevišķa atlases procesa daļas, kā arī mainot stažēšanās un mācību formātu. Šāds modelis ļaus esošos resursus koncentrēt jau amatā iecelta vai apstiprināta tiesneša apmācībai.

Tiks pagarināts arī tiesnešu disciplināratbildības noilguma termiņš uz četriem gadiem, nodrošinot iespējas tiesu varai veikt izvērtējumu par iespējamā pārkāpuma faktu un apstākļiem, kā arī nepieciešamības gadījumā piemērot atbilstošus atbildības mehānismus.

Grozījumiem par tiesneša imunitātes atcelšanu administratīvo pārkāpumu lietās stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos – 1. jūlijā.