Jaunā kārtība ir principiāli atšķirīga no līdzšinējās – paredzēts atsacīties no kvalifikācijas eksāmena, profesionālo zināšanu pārbaudi ietverot kā daļu no atlases procesa, kā arī paredzēts, ka tiesneša amata vakances gadījumā netiks rīkots konkurss katrā atsevišķā gadījumā, bet kandidāti tiks izraudzīti no saraksta, kas būs izveidots atlases konkursā ne retāk kā reizi trijos gados.

Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība

Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece Augstākās tiesas senatore Dzintra Balta, kas piedalījās jaunās kārtības izstrādāšanas darba grupā, Latvijas Vēstneša portālam to komentējusi šādi:

“Cilvēks, sabiedrība un tiesības ir nemitīgā attīstībā. Vēsturiski tiesneša profesionalitāte galvenokārt tikusi saistīta ar prasmi viedi izspriest lietu un uzrakstīt spriedumu.  Ejot laikam, uzskats par tiesnesim nepieciešamajām prasmēm ieguvis daudz plašāku tvērumu, piemēram, atzīstot vispusīgi attīstītas personības svarīgo lomu tiesneša gatavībā tālākizglītoties, komunicēt ar sabiedrību, veidot kvalitatīvu saskarsmi visdažādākajās jomās, lai pilnveidotu profesionālo kvalitāti. Tā kā tiesību normu formulējums par personu, kas var būt par tiesnesi, ir lakonisks – profesionāli kvalificēts jurists ar maģistra vai doktora grādu, kā arī nevainojamu reputāciju, tiesneši arvien ir domājuši par saturu, kuram ir jāpiepilda minētos jēdzienus mūsu laikam atbilstošā izpratnē. Līdz ar to likumsakarīga bija nepieciešamība saturu ietvert vārdos, lai atrisinātu atlases procesa galvenos jautājumus par to, kādām vērtībām, prasmēm ir jāpiemīt nozares profesionāļiem, kā tās aprakstīt un kā atpazīt, novērtēt amata pretendentos.

Īpaša vērtība un plaša nozīme ir tam, ka jaunajā tiesnešu amata kandidātu atlases kārtībā pirmoreiz ir sniegts to profesionālo, personīgo un sociālo kompetenču jeb prasmju uzskaitījums, kuras nepieciešamas mūsdienu tiesnesim. Ar to tiesu sistēma apliecina briedumu, ikvienam dara zināmas savas vērtības un attīstības virzienu. Tas ir svarīgi kā atskaites punkts katram, kas pārdomā iespēju kļūt par tiesnesi, lai zinātu, ko no viņa sagaida. To var izmantot, veidojot mācību programmas topošajiem juristiem. Profesionāļu tālākizglītības speciālistiem tas ir ietvars apmācībām, kuras nodrošināmas tiesnešiem visa darba mūža laikā, lai katrs no viņiem atbilstoši savām individuālajām vajadzībām varētu turpināt prasmju izkopšanu un attīstīšanu.”

Ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu” mainīts arī jauno tiesnešu mācību formāts, nosakot, ka pirmā gada laikā pēc pirmreizējas iecelšanas rajona (pilsētas) tiesneša amatā vai apstiprināšanas apgabaltiesas tiesneša amatā tiesnesim ir pienākums apgūt jauno tiesnešu mācību kursu.