Apsūdzētajam vīrietim apsūdzība celta par to, ka viņš izdarīja slepkavību pastiprinošos apstākļos - mantkārīgā nolūkā, ar sevišķu cietsirdību noslepkavoja sievieti, apzinoties, ka viņa ir grūtniecības stāvoklī. Apsūdzībā norādīts, ka apsūdzētais vīrietis, uzzinot, ka cietusī sieviete no viņa gaida bērnu, nevēloties maksāt uzturlīdzekļus, nolēma sievieti noslepkavot.

Senāts, vērtējot apsūdzētā un aizstāvja iesniegtās kasācijas sūdzības, atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots. Pretēji kasācijas sūdzībās norādītajam, abu iepriekšējo instanču tiesas ir motivējušas mūža ieslodzījuma piemērošanu apsūdzētajam.

Senāts lēmumā norāda, ka pirmās instances tiesa atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām izvērtējusi pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, konstatējusi apsūdzētā darbībās visas nepieciešamās un obligātās Krimināllikuma 117. panta 1., 4. un 9. punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes un atzinusi, ka apsūdzētā vainīgums viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā ir pierādīts ārpus saprātīgām šaubām. Pirmās instances tiesa argumentējusi savus atzinumus un pamatojusi tos ar atsaucēm uz tiesību normām, pēc kurām tā vadījās, un lietā esošajiem pierādījumiem. Savukārt apelācijas instances tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 564. panta sesto daļu, piekritusi pirmās instances tiesas spriedumā sniegtajam pierādījumu un lietā konstatēto faktisko apstākļu novērtējumam.

Pretēji kasācijas sūdzībās norādītajam pirmās instances tiesa atzinumu, ka apsūdzētais slepkavību ir izdarījis mantkārīgā nolūkā, ir pamatojusi ar pierādījumiem, kurus ir vērtējusi arī apelācijas instances tiesa. Pamatojoties uz novērtētajiem pierādījumiem, apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka apsūdzētais kontaktus ar sievieti atjaunoja un uz tikšanos, kuras laikā viņu noslepkavoja, aicināja tikai pēc tam, kad uzzināja par viņas nolūku pēc bērna piedzimšanas celt tiesā prasību par uzturlīdzekļu piedziņu.