Kā risinājums slodžu izlīdzināšanai starp tiesām un lietu ātrākai izskatīšanai civilprocesā tiek izmantots Civilprocesa likuma 32.¹panta regulējums, kas ļauj pārsūtīt lietas no vienas tiesas uz citu. Tieslietu padome diskutēja, vai šī norma, kas likumā ieviesta uz noteiktu laiku, nosakāma kā pastāvīga likuma norma. Prakse liecina, ka lietas pārsūtīšanas pamatojums ne vienmēr ir pietiekams un ne vienmēr sasniedz šī izņēmuma mērķi – paātrināt lietas izskatīšanu, kā arī ne vienmēr pietiekami tiek izvērtēta tiesas pieejamība procesa dalībniekiem.  

Tieslietu padome 28. septembrī vienojās, ka šī Civilprocesa likuma norma būtu saglabājama, taču pielietojama saprātīgi un vienīgi izņēmuma gadījumos. Līdz ar to jāpārbauda, vai nav aktualizējamas arī Tieslietu padomes apstiprinātās Vadlīnijas organizējot tiesvedībā pieņemtas lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākai izskatīšanai.