Satversmes tiesa konstatēja, ka lietā pastāv šaubas par Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (turpmāk – Direktīva 2001/83/EK) interpretāciju, konkrēti par to, vai šīs direktīvas normas dod tiesības dalībvalstīm paplašināt direktīvas 90. pantā noteikto aizliegto reklāmas paņēmienu uzskaitījumu un ieviest nacionālajā regulējumā citus ierobežojumus.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. panta pirmā daļa noteic, ka EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par līgumu interpretāciju, kā arī Eiropas Savienības iestāžu vai struktūru tiesību aktu spēkā esamību un interpretāciju. Atbilstoši šā panta otrajai un trešajai daļai arī Satversmes tiesai ir tiesības, bet atsevišķos gadījumos – pienākums vērsties EST.

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa ir konstatējusi nepieciešamību uzdot EST jautājumus prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai par Direktīvas 2001/83/EK normu interpretāciju. Satversmes tiesa nolēma uzdot EST šādus jautājumus:

1. Vai Direktīvas 2001/83/EK VIII sadaļas “Reklāma” izpratnē darbības, uz kurām attiecas apstrīdētajā normā ietvertais tiesiskais regulējums, ir uzskatāmas par zāļu reklāmu?

2. Vai Direktīvas 2001/83/EK 90. pants ir interpretējams tādējādi, ka ar to ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram aizliegto reklāmas paņēmienu saraksts tiek paplašināts un tiek noteikti stingrāki ierobežojumi, kas nav tieši ietverti direktīvas 90. pantā?

3. Vai Direktīvas 2001/83/EK 87. panta 3. punkta izpratnē pamatlietas tiesiskais regulējums ir uzskatāms par tādu, kas paredz ierobežojumu zāļu reklamēšanai ar mērķi veicināt to racionālu izmantošanu?

Satversmes tiesa lēma apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā EST nolēmums.

Lēmuma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā.