Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments mutvārdu procesā izskatīs vienu lietu. Rakstveida procesā Senāts izskatīs 13 kasācijas sūdzības par apelācijas vai pirmās instances tiesas nolēmumiem un četras blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Ekonomikas ministrija, Uzņēmumu reģistrs, Valsts policija, Prokuratūra, Veselības ministrija un Rīgas dome.

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs 11 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.

Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments izskatīs četras lietas. Trīs lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju iesniegtas kasācijas sūdzības, vienā lietā – gan kasācijas sūdzības, gan prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumu.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 26. oktobrī tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs Uzņēmumu reģistra un trešās personas lietā iesniegtas kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir strīds par to, vai Uzņēmumu reģistrs var atcelt savu lēmumu par komersanta izslēgšanu no komercreģistra gadījumā, ja likvidatora iecelšanā ieinteresēta persona pieteikusies vēlāk kā mēneša laikā pēc aicinājuma iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu publikācijas, kas noteikts Komerclikuma 3181. panta trešajā daļā.

Uzņēmumu reģistrs uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pamata nolēma reģistrēt sabiedrības darbības izbeigšanu un atbilstoši publicēja minēto aicinājumu. Mēneša laikā neviens nepieteicās, Uzņēmumu reģistrs pēc nedaudz vairāk kā gada sabiedrību izslēdza no komercreģistra. Mēnesi pēc izslēgšanas ieinteresētā persona (trešā persona) vērsās Uzņēmumu reģistrā ar lūgumu atcelt lēmumu par izslēgšanu un iecelt likvidatoru. Reģistrs šo lēmumu apmierināja. Tam iebilst izslēgtā sabiedrības dalībniece, uzskatot, ka šādi izslēgtu sabiedrību nevar atjaunot reģistrā.

Administratīvā rajona tiesa spriedumu noraidīja, Administratīvā apgabaltiesa to apmierināja. (Lieta Nr. 779/2020).

2) Administratīvo lietu departaments 26. oktobrī rakstveida procesā izskatīs Rīgas domes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.  

Lietā izšķiramais tiesību jautājums ir par to, vai pašvaldības dzīvokļa īrnieka mantinieks var pārņemt šā īrnieka dzīvokļa privatizācijas tiesību, ja īrnieks savas dzīves laikā nebija iesniedzis privatizācijas pieteikumu dzīvokļu privatizācijas komisijai, bet bija vērsies tiesā ar prasību atzīt par spēkā neesošu šā dzīvokļa privatizācijas līgumu, kas noslēgts ar citu personu. (Lieta Nr. SKA-269/2020).

3) Administratīvo lietu departaments 26. oktobrī rakstveida procesā izskatīs Rīgas domes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā tiek risināts jautājums par to, vai dzīvokļu īpašnieki (kopīpašnieki) var atsaukt citam dzīvokļu īpašniekam iepriekš dotu atļauju būvniecībai. (Lieta Nr. SKA-287/2020).

4) Administratīvo lietu departaments 26. oktobrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir strīds par to vai pašvaldības saistošie noteikumi, kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa likmes komersantu īpašumā esošiem dzīvokļiem un papildus likumā noteiktajam izvirza priekšnoteikumu, ka šādu likmju piemērošanai dzīvoklī jābūt deklarētai personas dzīvesvietai, ir izdoti atbilstoši likumā paredzētajam pilnvarojumam. (Lieta Nr. SKA-417/2020).

5) Administratīvo lietu departaments 30. oktobrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicējai ir piemērojama soda nauda samazinātā apmērā, ja ir konstatēts kavēts nodokļa samaksas termiņš, bet nodokļa parāds ir segts ar pārmaksu pēc lēmuma par audita rezultātiem, ar kuru arī piemēro soda naudu, pieņemšanas.

Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka lietā ir nozīme faktam par to, vai pieteicējai vispār bija parāds, bet faktam, ka parāds ir segts ar nākamo taksācijas periodu nodokļu pārmaksu, nav nozīmes. Pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību, argumentējot, ka lietā ir nozīme faktam par to, vai pieteicējai ir bijis parāds uz lēmuma par audita rezultātiem pieņemšanas brīdi, līdz ar to arī faktam par pārmaksas novirzīšanu ir nozīme.

Tādējādi lietā ir risināms jautājums par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32. panta septītās daļas piemērošanu. (Lieta Nr. SKA-53/2020)