Ar zemāku instanču tiesu nolēmumiem apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts divos noziedzīgos nodarījumos pēc Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas par to, ka neatļauti iegādājās un glabāja psihotropo vielu realizācijas nolūkā lielā apmērā, un neatļauti realizēja psihotropo vielu lielā apmērā.

Senāts, iepazīstoties ar abu instanču tiesu nolēmumiem, konstatēja, ka atzinums par to, ka apsūdzētais iegādājies minēto psihotropo vielu no nenoskaidrotas personas nevis vienu, bet gan divas reizes, nav pamatots ar pierādījumiem. Senāts lēmumā norādīja, ka daļa no pierādījumiem, ar kuriem pamatots apsūdzētā notiesājošs spriedums, iegūti speciālā izmeklēšanas eksperimenta un noziedzīgas darbības kontroles rezultātā.

Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa nav ar pienācīgu rūpību izvērtējusi faktu, ka speciālais izmeklēšanas eksperiments kriminālprocesā pret apsūdzēto ir veikts divas reizes noziedzīgas darbības kontroles ietvaros. Senāta ieskatā tiesa nav vērtējusi, kāpēc situācijā, kad pirmstiesas kriminālprocesā atzīts, ka speciālais izmeklēšanas eksperiments ir pabeigts, nepieciešams veikt vēl vienu eksperimentu.

Pēc Senāta domām, gadījumā, ja noziedzīgas darbības kontroles ietvaros izmeklēšanas iestādēm ir nepieciešams veikt vairākus speciālos izmeklēšanas eksperimentus attiecībā pret personu, kas pēc tam tiek saukta pie kriminālatbildības, prokuroram, ceļot apsūdzību, un tiesai, lemjot par noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju, jāizvērtē, vai apsūdzētā darbības nav jākvalificē kā atsevišķs (vienots) noziedzīgs nodarījums.

Lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

Lieta Nr. SKK-410/2020; 11519004917