KNAB kriminālprocesu uzsāka 2020. gada 7. jūlijā. Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, iespējams, uzkūdīja Jelgavas prokuratūras prokurori iegūt un izpaust ziņas par kādu apsūdzēto personu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētās sistēmas. KNAB veiktā krimināllietas izmeklēšana apliecina, ka Jelgavas prokuratūras prokurore ierobežotās pieejamības informāciju gan ieguva, gan arī izpauda krimināllietā iesaistītajai zvērinātajai advokātei.

KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule: "Ir svarīgi atcerēties, ka valsts amatpersonām aizliegts privātām vajadzībām izmantot datu informācijas sistēmas, kurās uzkrāta dažāda veida informācija par juridiskām un fiziskām personām. Prettiesiska informācijas izmantošana privātajām vajadzībām rada interešu konflikta situāciju, par ko pienākas administratīvā atbildība. Savukārt, ja amatpersona no datu informācijas sistēmām ne tikai iegūst informāciju, kas nav nepieciešama tās amata pienākumu pildīšanai, bet arī to tālāk nodod trešajām personām - par to paredzēta kriminālatbildība."

KNAB, nosūtot krimināllietas materiālus Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai, noslēdz attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Turpmāk prokuratūrai kā procesa virzītājam jālemj par krimināllietas virzību.

KNAB vērš uzmanību, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus KNAB uzsver, ka jebkurā kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos - sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.