Tā kā Saeima visus budžeta paketes likumus bija atzinusi par steidzamiem, atbilstoši Satversmei Valsts prezidentam nebija tiesību prasīt pieņemto likumu otrreizēju caurlūkošanu un pieņemtie likumi bija obligāti jāizsludina.

I

Rūpīgi sekojot līdzi budžeta apspriešanas gaitai Saeimā, kā arī vairākkārt nākot ar priekšlikumiem valdībai un diskutējot ar sociālajiem partneriem, Valsts prezidents vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas būtu pilnveidojami valsts tiesiskajā sistēmā:

1. Steidzamības noteikšanai un Valsts prezidenta mehāniskai izslēgšanai no budžeta pieņemšanas procesa konkrētajā gadījumā nebija nekāda objektīva pamata;
2. Budžeta pakete nevar kalpot kā sava veida postmoderns Satversmes 81. pants, kas izpildvaras institūcijām ļauj ātri un efektīvi izdzīt cauri Saeimai sev vēlamo regulējumu, budžeta paketē iekļaujot līdz galam nepārdomātas, juridiski vāji izstrādātas un diskutablas reformas;
3. Reformu gadījumā ir būtiski paredzēt pietiekami ilgu starplaiku starp likuma izsludināšanu un spēkā stāšanos, lai sabiedrībai būtu iespēja iepazīties ar jaunā likuma saturu un atbilstoši tam plānot savu rīcību.

II

Par sevišķi problemātisku šajā budžeta paketē Valsts prezidents min likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, ar ko noteiktas katram obligāti veicamās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. “Lai arī šis piedāvājums bija nepieciešams un salīdzinoši ilgi gatavots, atklājās juridiskais brāķis. […] Neesmu drošs, ka šāda sasteigta regulējuma labošana budžeta procesā starp lasījumiem ir ļāvusi novērst visus riskus un būtiski uzlabot regulējuma kvalitāti. Atsevišķi likumā ietvertie risinājumi joprojām ir gana apšaubāmi.”

E. Levits uzsver, ka ēnu ekonomikas mazināšana un aplokšņu algu izskaušana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas sekmē visas sabiedrības kopējo labumu. Tomēr “likumus nevajadzētu balstīt uz stereotipiem, ka visos gadījumos, kad darbinieki saņem mazāku atlīdzību par valstī noteikto minimālo darba algu, pastāvētu aplokšņu algas un ēnu ekonomikas pazīmes”.

Valsts prezidents kritiski vērtē arī apspriestās ieceres paredzēt pienākumu tām personām, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz valsts noteikto minimālo darba algu, skaidrot savu konkrēto situāciju valsts institūcijām: “Nav pieļaujama birokrātiski formāla, subjektīvi aizspriedumaina vai cilvēka cieņu aizskaroša attieksme pret konkrēto personu, viņas dzīves situāciju un spējām un prasmēm.”

Runājot par COVID-19 pandēmijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības nozarēm, Valsts prezidents vērš uzmanību uz to, ka sociāli atbildīgas valsts pienākums ir nodrošināt katram nepieciešamo sociālo aizsardzību minimālā apjomā, kas atbilst cilvēka cieņai: “Valsts un visas sabiedrības labākajās interesēs ir sniegt nepieciešamo atbalstu cilvēkiem krīzes brīdī, nevis viņus atstumt, pazemot vai atstāt bez likuma aizsardzības.”

Akcentējot pozitīvos aspektus, Valsts prezidents atzinīgi novērtē vairāku solījumu pildīšanu attiecībā pret veselības un izglītības nozarēm: “Stabila veselības aprūpes sistēma ir nozīmīgs stūrakmens ikvienas valsts izaugsmei un attīstībai. Pedagogu atalgojuma kāpums ir nepieciešams solis, lai stiprinātu mūsu izglītības sistēmu visos līmeņos, novērtētu pedagogu veikto darbu un mudinātu talantīgos jauniešus izvēlēties pedagoga profesiju kā savas dzīves aicinājumu.”

III

Pozitīvi tiek vērtēts arī lēmums no 2021. gada janvāra paaugstināt minimālo darba algu un noteikt to 500 eiro mēnesī, kā arī lēmums par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazinājumu par vienu procentpunktu – no 35,9 % līdz 34,9 %.

E. Levits pauž gandarījumu, ka 2021. gada budžeta piešķīrumi stiprinās Latvijas informatīvo telpu, sniedzot atbalstu plašsaziņas līdzekļiem.

Tāpat augstu tiek vērtēts lēmums par līdzekļu piešķiršanu tiesu varas institūciju un tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes stiprināšanai un darba uzlabošanai.

E. Levits uzsver: “2021. gada valsts budžets ir lielākais Latvijas vēsturē, un es esmu gandarīts, ka šajā budžetā ir pieaugusi tā izdevumu daļa.” Valsts prezidents aicina Saeimu un Ministru kabinetu būt modriem un īpaši elastīgiem budžeta likuma īstenošanā un nevilcinoties reaģēt, ja tajā nepieciešams operatīvi veikt grozījumus.

IV

Valsts prezidents izsaka cerību, ka turpmākajos budžetos arvien lielāks uzsvars tiks likts uz ieguldījumiem iedzīvotāju prasmju uzlabošanā, kā arī digitālajās un zaļajās inovācijās. Ir jāplāno mērķtiecīgas valsts investīcijas ekonomikas transformācijā: “Latvijas nākotnes konkurētspēja nav iespējama bez kvalificētiem un prasmīgiem cilvēkiem. Tādēļ es aicinu jau tuvākajā laikā arvien mērķtiecīgāk risināt ar nākotnes nodarbinātību saistītus izaicinājumus.” E. Levits raksta, ka šajā laikā mums ir svarīgs plašs skats uz Eiropā un pasaulē notiekošo, un ir jāplāno valsts ieguldījumi tā, “lai mūsu ekonomika un iedzīvotāji var izmantot iespējas, ko sniedz pāreja uz inovatīvāku, zaļāku un digitālāku ekonomiku”.

Tāpat, domājot par Latviju kā modernu un ilgtspējīgu valsti, Valsts prezidents aicina turpmāk izvērtēt plānoto reformu vadības procesu, lai padarītu to atvērtāku un uzlabotu dialogu ar sabiedrību.