Aigars Strupišs Augstāko tiesu vada kopš pagājušā gada vidus, un atskaites plēnumā viņš minēja galvenos darbus un sasniegumus, kas bijuši šajā laikā.

Priekšsēdētājs ir gandarīts, ka ir labs sākums vienam no viņa mērķiem, stājoties amatā, proti, panākt, ka tiesu vara kļūst par līdzvērtīgu partneri sarunās ar citiem valsts varas atzariem. Ir bijušas tikšanās ar Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu, tieslietu ministru, finanšu ministru, ģenerālprokuroru, Valsts kancelejas vadību, Tiesu administrācijas direktoru, Zvērinātu advokātu kolēģijas priekšsēdētāju. Pārrunāti arī Senātam aktuāli jautājumi, it īpaši par Senāta fiskālo autonomiju, un, kā atzīmēja priekšsēdētājs, viņš nav dzirdējis noliedzošu attieksmi pret tiesu varas aktuālo jautājumu risināšanu. Par būtisku sasniegumu uzskatāms, ka uz festivāla “Lampa” skatuves visas augstākās valsts amatpersonas ir apstiprinājušas, ka tiesiskumam jābūt prioritātei Nr.1 valstī.

Tiesu dialoga ietvaros uzsāktas regulāras tikšanās ar visu tiesu priekšsēdētājiem, pārrunājot gan aktuālus tiesību jautājumus, gan tiesu varai būtiskus organizatoriskus jautājumus. Plānots šādas tikšanās turpināt. Vērtīgs pasākums bija senatoru tikšanās ar Satversmes tiesas tiesnešiem, arī šādas tikšanās tiks turpinātas.

Ieviestas regulāras Senāta departamentu priekšsēdētāju sanāksmes, veicinot informācijas apmaiņu starp departamentiem un sekmējot vienotu vērtību realizāciju kasācijas instancē. “Augstākās tiesas stratēģijā viens no prioritārajiem uzdevumiem ir veicināt starpdepartamentu sadarbību, akcentu liekot uz to, ka esam viena tiesa ar vienotām vērtībām. Departamentiem vairāk jākomunicē savā starpā, jo tiesību sistēma valstī ir viena,” norādīja priekšsēdētājs. Viens no pirmajiem pozitīvajiem akcentiem bija pārrunas par apspriedes istabas noslēpuma izpratni.     

Vērtīgs Augstākās tiesas veikums aizvadītajā gadā bija pētījums Tieslietu padomei par tiesvedības termiņu ilgumu. “Rezultāti ir ļoti vērtīgi, un šim atzinumam, kas ietver arī izcili izstrādātu pārskatu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi tiesvedības termiņu jautājumos, būtu jākļūst par katra tiesneša rokasgrāmatu,” norāda priekšsēdētājs. Atzinums tiks prezentēts arī Noziedzības novēršanas padomē, jo tas satur daudzus ieteikumus ne tikai tiesām, bet arī dažādām valsts iestādēm, prokuratūrai, Iekšlietu ministrijai, arī valdībai.

Pēc Augstākās tiesas priekšlikuma Tieslietu padome apstiprināja jaunu senatora amata kandidātu atlases kārtību, kas dod salīdzināmas iespējas uz senatora amatu kandidēt gan tiesnešiem, gan likumā noteikto citu jomu juristiem. Mērķis ir nodrošināt, ka par senatoriem kļūst labākie un pieredzējušākie Latvijas juristi.

Kā vēl vienu Augstākās tiesas pozitīvo veikumu piekšsēdētājs minēja sadarbībā ar Tiesnešu mācību centru uzsāktās jauna veida apmācības tiesnešiem par civillietu izskatīšanas metodoloģiju, kuras ir ļoti pieprasītas un augsti novērtētas, un kuras vajadzētu adaptēt arī kriminālprocesā un administratīvajā procesā.

Skats uz nākotni

Ir apstiprināta Augstākās tiesas darbības stratēģija turpmākajiem pieciem gadiem, uz kuras pamata tiks izstrādāti konkrēti plāni ar konkrētiem uzdevumiem. Plēnumā priekšsēdētājs uzsvēra stratēģijas centrālo vadlīniju, tajā noteikto Senāta misiju – tiesiskuma īstenošanu, veidojot vienotu un stabilu tiesību piemērošanas praksi. “Senāta pamatuzdevums nav vienkārši skatīt konkrētas lietas. Kasācija ir kasācija, nevis apelācijas paplašinājums. Mūsu primārais un svarīgākais uzdevums ir veidot vienotu un stabilu tiesību praksi. Tādēļ stratēģijā kā prioritāte Nr.1 ir stabilas judikatūras veidošana,” uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Ka šis akcents stratēģijā ir pareizi uzlikts, pārliecināja arī plēnumā Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas sniegtā statistika, ka tikai aptuveni 40% no Senāta nolēmumiem tiek pievienoti tiesu prakses un judikatūras datubāzē ar tēzēm jeb Senāta atziņām. Jautājums, kāpēc tik maz, tiks pētīts, jo, “ja kasācijas funkcija ir vienotas tiesu prakses nodrošināšana, tad praktiski katram Senāta sriedumam būtu jārezultējas ar kādu pienesumu vienotas tiesu prakses nodrošināšanā. [..] katram Senāta spriedumam būtu jākļūst par ķieģelīti judikatūras un tiesību institūtu attīstīšanā.”

Kā būtiski risināmus jautājumus, lai Senāts pilnvērtīgi darbotos tiesu prakses veidošanā, gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs, gan departamentu priekšsēdētāji akcentēja senatoru atbalsta personāla palielināšanu, senatoru atbrīvošanu no papildu pienākumiem, kas ir ārpus tiešā darba, lietu ierosināšanas standartu tuvināšanu visos procesos. Mērķis ir senatoru slodzes samazināšana. Augstākās tiesas priekšsēdētājs piekrīt departamentu priekšsēdētāju norādītajam, ka senatoru slodze 90 un vairāk lietas gadā ir neadekvāta kasācijas instances tiesnesim: “Judikatūras, tiesību sistēmas un tiesību institūta attīstīšanai tas ir daudz par daudz. Kā to risināt – apspriedīsim ar departamentu priekšsēdētājiem, izstrādājot darba plānus stratēģijas ieviešanai.”

Visu Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša runu skatīt šeit.