Izskatāmajā lietā pieteicēja tēvam piederošā māja 1964. gadā piespiedu kārtā bez atlīdzības atsavināta valsts interesēs un nojaukta, nododot pieteicēja tēva ģimenei īrē dzīvokli. Pieteicējs sākotnēji pieteicās privatizēt minēto dzīvokli, bet tas nav bijis iespējams, jo par dzīvokļa īpašumtiesībām norisinājās ilgstošas tiesvedības, kuru rezultātā tas atzīts par denacionalizējamu un atdots bijušajiem īpašniekiem. Tādējādi valsts interesēs atsavinātā tēva māja pieteicējam nav kompensēta ar citu īpašumu.

Senāts atzīst, ka apgabaltiesa ir pareizi interpretējusi tiesību normas un pareizi tās piemērojusi lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem. Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 47. panta piektā daļa un Ministru kabineta noteikumi (Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumi Nr. 205 „Kārtība, kādā personai ir tiesības bez atlīdzības saņemt īpašumā pašvaldības dzīvokli, ja personai personīgajā īpašumā bijusī māja ir nojaukta sakarā ar zemesgabala atņemšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām un kā kompensācija par atsavināto īpašumu piešķirts dzīvoklis no valsts vai sabiedriskā dzīvokļu fonda”) piešķir personai tiesības bez atlīdzības saņemt īpašumā pašvaldības dzīvokli, ja sakarā ar mājas nojaukšanu izīrētais dzīvoklis nevar tikt nodots privatizācijai.

Senāts norāda, ka pieteicējs ir atzīstams par tiesīgu saņemt īpašumā bez atlīdzības pašvaldības dzīvokli, un dzīvoklis viņam piešķirams minētajos Ministru kabineta noteikumos norādītajā kārtībā. Rīgas domei ir uzdodams iekļaut pieteicēju personu, kuras ir atzītas par tiesīgām saņemt bez atlīdzības pašvaldības dzīvokli, reģistrā.

Apgabaltiesa arī pamatoti norādījusi, ka pieteicējs izskatāmajā gadījumā neprasa palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. Senāts atzīst, ka apgabaltiesa spriedumā izvērsti un saprotami izskaidrojusi, kādēļ nav pamatots Rīgas domes viedoklis, ka jautājumu par dzīvokļa piešķiršanu pieteicējam pašvaldība var risināt tikai likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajā kārtībā.

Lieta Nr. SKA-222/2021; A420142618