Senāts lēmumā norāda – lai izvērtētu Krimināllikuma 207. panta otrajā daļā un likuma "Par nodokļiem un nodevām” 34. panta otrās daļas 3. punktā ietverto normu atbilstību dubultās sodīšanas nepieļaujamības principam, nepieciešams noskaidrot, vai šajās normās ir paredzēta atbildība par vienu un to pašu nodarījumu. Savukārt, lai to noskaidrotu, nepieciešams izvērtēt, vai abu sodu piemērošana ir pamatota ar vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem vai apstākļiem, kas pēc būtības ir tie paši.

Senāts norāda, ka apgabaltiesa nepamatoti atzinusi, ka ar spēkā stājušos nolēmumu administratīvajā procesā apsūdzētais jau ir sodīts par tām pašām darbībām, kuru izdarīšanā viņš ir apsūdzēts kriminālprocesā. Izdarot šādu atzinumu, apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka apsūdzētajam celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 207. panta otrās daļas par uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas, ja tās nepieciešamību nosaka likums, radot būtisku kaitējumu valstij. Šī noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi veido aktīvas prettiesiskas darbības – uzņēmējdarbība bez reģistrēšanas, ja tās nepieciešamību nosaka likums. Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām” 34. panta otrās daļas 3. punktā paredzētā soda nauda tiek piemērota par prettiesisku bezdarbību – nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā un nodokļu likumos paredzēto nodokļu deklarāciju neiesniegšanu 30 dienu laikā pēc tam, kad fiziska persona saņēmusi nodokļu administrācijas paziņojumu ar atgādinājumu par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā.

Senāts atzīst, ka apstākļi, uz kuriem pamatota kriminālsoda piemērošana saskaņā ar Krimināllikuma 207. panta otro daļu un soda naudas piemērošana saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām” 34. panta otrās daļas 3. punktu, ir savstarpēji nošķirami laikā un telpā, līdz ar to abu šo sodu piemērošana nerada dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpumu. Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa, konstatējot lietā dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpumu, nepareizi interpretējusi un piemērojusi Kriminālprocesa likuma 25. panta normas. Minētais likuma pārkāpums atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu šā likuma 575. panta trešās daļas izpratnē, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma. Šī iemesla dēļ apelācijas instances tiesas lēmums atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Lieta Nr. SKK-2/2021; 15830406610